Fiskālās disciplīnas padome (FDP) turpmākajos gados Latvijas ekonomikai prognozē nelielu samazinājumu.
2020.gadā tie ir -0,2 procentpunkti, bet 2021. un 2022.gadā tas ir -0,1 procentpunkts. IKP pieauguma temps 2019.gadam gan nav mainījies.
Kopumā Finanšu ministrijas (FM) prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski saistībā ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem un aizvien saspringto situāciju darba tirgū, kas var ietekmēt inflācijas līmeņa kāpumu. Padome uzskata, ka ārējā pieprasījuma samazināšanas un investīciju nepietiekamas dinamikas dēļ IKP izaugsme varētu būt lēnāka.
Ekonomikas izaugsmes prognozi ietekmējuši gan iekšēji, gan ārēji faktori. FDP norāda, ka nozīmīgi ārēji faktori ir samazinātās izaugsmes prognozes ES un eirozonā gan 2019., gan 2020.gadam, kā arī Latvijas eksporta pieauguma palēnināšanās. Pie iekšējiem faktoriem padome atzīmē laika apstākļu ietekmi, kas izraisīja mazāku centralizētās siltumapgādes patēriņu un enerģijas ražošanas samazinājumu hidroelektrostacijās 2019.gada pirmajā ceturksnī.
Sagaidāms arī, ka būvniecības un investīciju pieaugums palēnināsies un neveicinās izaugsmi tādā mērā kā iepriekšējos divos gados, prognozē padome.
«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» prognozē FDP locekle Inna Šteinbuka.
FDP loceklis Ulo Kāsiks (Ülo Kaasik) atzīmēja arī daudz lēnāku produktu un importa nodokļu ieņēmumu pieaugumu (+ 1,3%), salīdzinot ar strauji augošām algu likmēm (+ 8%), kā arī strauji pieaugošo pārpalikuma un jauktā kopienākuma pieaugumu (+ 7,1%). Padome savos iepriekšējos ziņojumos ir uzsvērusi ar nodokļu reformu saistītos riskus, kas negatīvi ietekmē valsts ieņēmumus un spējas finansēt jaunas prioritātes uz ekonomikas pieauguma rēķina. Šteinbuka uzskata, ka šobrīd papildus riski ir saistīti ar akcīzes nodokļu «karu» ar Igauniju.
FDP prognozē, ka ekonomikas izaugsme 2020.-2022.gados pēc straujas izaugsmes 2017. un 2018.gadā turpinās tuvināties izaugsmes potenciālam, kaut gan FM prognoze ir optimistiskāka par Eiropas Komisijas prognozi. Padome piekrīt FM viedoklim, ka 2018.gadā Latvija sasniedza maksimālo ekonomiskā cikla posmu, kam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tuvākajā nākotnē. Bezvienošanās Brexit gadījumā IKP izaugsme varētu vēl palēnināties.
Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.