Turpinoties dalībvalstu sarunām par ES daudzgadu budžetu, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielu finansējumu Latvija saņems pēc 2020.gada un ar kādiem nosacījumiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz ES investīcijām visos līmeņos būs nepieciešama nopietna paradigmas maiņa, vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Kohēzijas politikas investīciju kapacitāte ir izšķiroši svarīga, lai ES spētu atbildēt izaicinājumiem, ar kuriem tā šobrīd sastopas. Ja 2014.–2020.gada ES fondu darbības programmas nosaukums bija Izaugsme un nodarbinātība, iezīmējot mērķus – samazināt kopējo ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa atpalicību no ES vidējiem rādītājiem, kā arī novērst krīzes atstātās sociālekonomiskās sekas, tad nākamajā plānošanas periodā uzsvars tiek likts uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju un produktivitāti, norāda Finanšu ministrijā (FM).
«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē,» pauž Reirs.
Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību
«Caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, noteikti jādomā par plašāku finanšu instrumentu izmantošanu, nodrošinot ieguldījumus pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus,» uzsver ministrs.
«Nākamā ES fondu plānošanas perioda darbības programma būs kā nozīmīga investīciju platforma zināšanās balstītai ekonomikas transformācijai uz zaļajām tehnoloģijām un inovācijām. Tāpat nākamajā plānošanas periodā ieguldījumus plānots novirzīt jau uzsākto strukturālo reformu īstenošanai, kā arī administratīvi teritoriālajai reformai, kas ir priekšnosacījums tālākai reģionu izaugsmei un iedzīvotāju aizplūšanas apturēšanai,» vērtē Reirs.
Kā virzāmies tālāk?
Vairāk nekā gadu Pārresoru koordinācijas centrs ir strādājis pie NAP2027.
Šobrīd NAP2027 sagatavošanas process iegājis finiša taisnē, līdz ar to Finanšu ministrija (FM) ir gatava oficiāli uzsākt darbu pie ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas, lai ieviešana bez nozīmīgiem «pārrāvumiem» varētu tikt uzsākta jau no 2021.gada, atzīmē ministrijā.
Vēl par šo tematu: Atsevišķu ministru kritikas pavadībā valdība atbalsta Nacionālo attīstības plānu
FM arī norāda, ka valdībā izskatīts un apstiprināts FM priekšlikums ES fondu institucionālajai sistēmai pēc 2020.gada. Tāpat valdība vienojusies par ES fondu investīciju uzsākšanai nepieciešamo nozaru stratēģisko plānošanas dokumentu sagatavošanas termiņiem.
Finanšu ministrija turpinās aizstāvēt Latvijas intereses ES Padomes darba grupās, kurās izskata Kohēzijas politikas regulējumu un saistītos ES daudzgadu budžeta jautājumus līdz budžeta pieņemšanai, sola finanšu ministrs.