Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija, balstoties uz jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem.
Atsākoties straujākai ekonomikas izaugsmei, pirmajā ceturksnī jūtamāk samazinājies arī bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni krītoties par 0,9 procentpunktiem un veidojot 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Pagājušajā gadā kopumā bezdarba līmenis Latvijā bija samazinājies par 0,3 procentpunktiem, iepriekš vēstīja BNN.
Līdzīgu bezdarba līmeņa samazināšanos šogad uzrāda arī reģistrētā bezdarba dati, pēc kuriem reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās ir samazinājies līdz 7,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,0 procentpunktu zemāks nekā pirms gada. Reģistrētā bezdarba samazināšanos, kas bijusi vēl nedaudz straujāka nekā darba meklētāju īpatsvara samazināšanās, līdzās ekonomiskās aktivitātes pieaugumam ietekmējušas arī izmaiņas bezdarbnieka pabalstu saņemšanas kārtībā.
Pagājušā gada beigās pieņemtie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam no 9 līdz 12 mēnešiem pagarināja periodu, kurā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bija jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, teikts ministrijas ziņojumā.
Darba meklētāju skaits, pēc darbaspēka apsekojuma datiem, pēdējā gada laikā samazinājies par 10,3 tūkstošiem jeb 10,1%. Tajā pašā laikā nedaudz sarucis arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, tomēr šis samazinājums bijis mazāks nekā bezdarbniekiem – par 6,7 tūkstošiem jeb 0,8%.
Vienlaicīga darba meklētāju un nodarbināto skaita samazināšanās saistīta ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu, un 15-74 gadus veco iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 26,1 tūkstoti jeb 1,8% mazāks nekā pirms gada. Vienlaikus jāatzīmē arī, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba ņēmēju skaits, par kuriem maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, šā gada pirmajā ceturksnī bijis pat nedaudz lielāks nekā pirms gada.
Ministrija norāda, ka tas liecina, ka, neskatoties uz darbaspēka apsekojuma uzrādīto nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājumu, sociāli apdrošināto darba ņēmēju skaits pēc pusotra gada krituma ir atsācis palielināties.
Turklāt kā liecina darbaspēka apsekojuma dati un uzņēmumu dati par aizņemtajām darba vietām, būtiskākais darba vietu skaita samazinājums, līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šā gada pirmajā ceturksnī bijis būvniecības nozarē, taču samazinājuma apmērs jau ir ievērojami mazāks, un nākamajos ceturkšņos līdz ar spēcīgāku ES fondu līdzekļu ieplūdi nozarē strādājošo skaits atkal varētu sākt pieaugt. Savukārt nozares ar straujāko darba vietu skaita pieaugumu ir informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.
Ref: 225.000.103.969
Uz kā rēķina sabrucis darba meklētāju skaits? Uz to, ka cilvēki spiesti braukt prom no Latvijas un meklēt darbu! Cilvēkus aplikuši ar tik nenormāliem nodokļiem, algas, mājas, visu laiku tiek celtas cenas, nodokļi fantastiski, bet ko kungi izdomā viņiem taču nepietiek, strādājošiem samazina neapliekamo minimumu! Trīs eiro! Jūs pat laikam nevarat iedomāties no kā cilvēki spiesti pārtikt! 3 eiro ir vesela bagātība – 12 kukuļi vislētākās baltmaizes! Un nav kauna rakstīt avīzēs, valsts ierēdņiem tika izmaksātas prēmijas vairāku simtu apmērā!