Finanšu ministrija (FM) atzīst, ka Latvija pašlaik nesaņem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda maksājumus, taču tas notiekot pēc pašu gribas. Līdz šodienai nav saņemts Eiropas līdzfinansējums 135,6 miljonu latu apmērā.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) telekompānijā LNT stāstīja, ka Latvijai kopš pagājušā gada 1.novembra ir apturētas Kohēzijas fonda līdzekļu izmaksas. Kohēzijas fonda apstiprināto projektu īstenošana nav apstājusies, un valdība savus uzdevumus turpina pildīt, tomēr tas notiek uz budžeta deficīta rēķina, un Latvija vairs nesaņem fonda līdzfinansējumu.
Kopš novembra, kad apturēta līdzekļu izmaksa, Latvija nav saņēmusi 120 miljonus latu, līdz ar to valsts budžeta finansiālais deficīts gada pirmajos četros mēnešos palielinājies līdz 278 miljoniem latu. Godmaņa rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzekļu izmaksa apturēta, jo Eiropas Komisiju (EK) nav apmierinājusi izlietoto līdzekļu audita kvalitāte un audita struktūra.
Savukārt FM apgalvo, ka ES fondu maksājumi esot nevis zaudēti, bet gan «tikai uz laiku apturēti» un maksājumus apturējusi nevis EK, bet Latvija pati, ņemot vērā perioda vidū EK būtiski mainīto nostāju par akreditēto ES fondu vadības un kontroles sistēmu.
Kā aģentūrai LETA stāstīja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, šī situācija nekādi neskarot ES fondu projektu īstenotājus – projektu realizētāji savus pieteiktos maksājumus visu laiku ir saņēmuši un turpinās saņemt. Tāpat arī šī situācija nekādi neietekmējot Latvijas budžeta konsolidācijas apjomu, jo ir «tikai naudas plūsmas jautājums, nevis valsts budžeta ieņēmumu daļas izmaiņu jautājums».
Ņemot vērā EK mainīto nostāju, īpaši revīzijas iestādes neatkarības jautājumā, lai mazinātu riskus, FM pieņēmusi lēmumu uz laiku pārtraukt izdevumu deklarēšanu un maksājumu pieprasīšanu no EK līdz brīdim, kamēr tiks panākta vienošanās ar EK par nepieciešamajiem pilnveidojumiem sistēmā. Tad, kad šis risinājums tiks panākts, Valsts kase atjaunos deklarēšanu, tostarp to, kas bija aizturēts, vēsta FM.
Melnace informēja, ka EK nav deklarēti izdevumi par periodu no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 27.maijam un attiecīgi no EK nav pieprasīta atmaksa 135,6 miljonu latu apmērā.
FM apgalvo, ka Latvijas vadības un kontroles sistēma ir atbilstoši akreditēta un akceptēta no EK puses 2007. līdz 2013. gada plānošanas periodam, un līdzīgi revīzijas iestāde darbojās iepriekšējā periodā, tāpēc EK perioda vidū mainītā nostāja neesot bijusi gaidīta. Pēc vairākkārtējām darba sarunām ar EK, tostarp tikšanās starp EK auditoriem un Latvijas revīzijas iestādi, kad EK pārliecinājās par jau veiktajiem uzlabojumiem un plānoto turpmāko rīcību, šā gada jūnijā notiks atkārtota EK audita vizīte Latvijā, apstiprinot, ka veikti pasākumi atbilstoši saskaņotajam pilnveidojumu plānam.
Lai nodrošinātu ES fondu revīzijas iestādes neatkarību un stiprinātu revīzijas iestādes vadītāja pilnvaras, Ministru kabinets 10.maijā apstiprināja FM sagatavotus grozījumus ES struktūrfondu un kohēzijas fonda vadības likumā, paredzot pilnvaras revīzijas iestādes vadītājam tiešā veidā ziņot MK ar finanšu ministra starpniecību par revīzijas rezultātiem un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ES fondu ieviešanu, norāda FM. Likuma grozījumi ir iesniegti izskatīšanai Saeimā, un FM cer uz ātru to virzību.
Ņemot vērā veiktos revīzijas iestādes neatkarības jautājuma uzlabojumus, FM ir pārliecināta, ka EK savā atkārtotā pēcaudita jūnija sākumā ziņojuma projektā apstiprinās, ka vadības un kontroles sistēmā ir veikti visi saskaņotie uzlabojumi, pēc kā Valsts kase kā sertifikācijas iestāde atsāks izdevumu deklarēšanu un no EK pienākošos maksājumu pieprasīšanu. FM paļaujoties, ka EK auditori «secinājumus sniegs nevilcinoties jau jūnija laikā».
Par ES fondu līdzekļu cirkulāciju FM atgādina, ka ieguldīto naudu projektu īstenotājiem vispirms atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc tam Latvija EK iesniedz izdevumu deklarācijas par projektos veiktajām atmaksām un saņem no EK atmaksas savā budžetā, tādēļ šobrīd uzņēmēji un citi projektu īstenotāji turpina saņemt maksājumus.
Kas tas par ierēdņu vājprātu??? Kohēzijas fonda līdzekļi ir vienīgais veids, kā būtībā īstenot projektus par pusvelti. Tādu iespēju salaist grīstē var tikai Rīgas pajoliņi.