Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP, kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007.-2013.gadam. Tā Polijas prezidentūras rīkotajā neformālajā ministru sanāksmē bildis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.
Viņš uzsvēris, ka šāda griestu ieviešana nozīmē Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu atsevišķām mazāk attīstītajām valstīm, tajā skaitā Latvijai, un neatspoguļo patiesās apguves spējas, ko dalībvalstis ir pierādījušas esošajā un iepriekšējā plānošanas periodā.
«Šāds piedāvājums ir netaisnīgs, ņemot vērā, ka Latvija ir viena no priekšzīmīgākajām Kohēzijas politikas finansējuma apguvējām starp ES dalībvalstīm. Latvija ir paveikusi neticamu darbu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, kas atspoguļojas arī IKP rādītājos un prognozēs. Mēs esam izpildījuši savu mājasdarbu un sagaidām, ka Komisijas drīzumā nāks klajā ar risinājumu šai acīmredzamajai problēmai,» teic finanšu ministrs.
Tikts atzīmēts, ka Latvijai pieejamo Kohēzijas politikas finansējumu nākošajam 2014.-2020.g. periodam ietekmēs arī ekonomikas izaugsme nākošajā gadā. Uz šo brīdi jaunākās, 10. novembrī EK publicētās (rudens) makroekonomiskās prognozes, kas Latvijai attiecībā uz 2011. gadu ir pozitīvākas nekā pavasarī publicētās, tik un tā paredz Latvijai pieejamā Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu nākošajam plānošanas periodam. Saskaņā ar pavasara prognozēm Kohēzijas politikas finansējums Latvijai bija par aptuveni 1 miljardu mazāks, savukārt saskaņā ar jaunākajām rudens prognozēm – par aptuveni 600 miljoniem mazāk nekā esošajā periodā, vēstīts FM paziņojumā.
Neskatoties uz to, finanšu ministrs uzsver, ka šīs prognozes ir mainīgas, EK atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes nākošā gada pavasarī atkal varētu ietekmēt pieejamā finansējuma apjoma aprēķinus nākošajam plānošanas periodam. «Tāpēc Latvijai ir neatslābstoši jāturpina darbs, lai panāktu šobrīd noteikto griestu atcelšanu,» pauž Vilks.
Jāatgādina, ka sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.g. notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos ES Padomei, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu, plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.
Ref: 103.000.103.233