Neredzam fiskālu pamatojumu, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas precēm, šodien notikušajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka.
Šodien notikušajā LOSP ikmēneša sapulcē vairāki zemnieki ministrijas pārstāvim jautāja, kāpēc Latvijā pārtikas precēm joprojām tiek piemērots 21% PVN, kamēr citviet Eiropas Savienībā pārtikai ir samazināta nodokļa likme, svārstoties no 2,4% (Šveicē) līdz 20% (Albānijā).
«Samazināts PVN pārtikai veicinātu uzņēmumu attīstību un jaunu darbavietu rašanos, sekmētu zemnieku ražotās produkcijas konkurētspēju, radītu iespēju cilvēkiem lētāk iegādāties vietējā ražojuma pārtikas un lauksaimniecības preces, kā arī, pieaugot pirktspējai, dotu papildu nodokļu ieņēmumus valsts kasē, tā radot iespēju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli,» sacīja biedrības Latvijas Dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš.
Tikmēr Stinka norādīja, ka neesot iespējams pierādīt, ka nodokļa samazināšanai būtu pozitīvas sekas. «Neredzam, kāds te būtu fiskālais pamatojums. Jāņem vērā, ka līdzīgus nodokļu atvieglojumus nekavējoties pieprasīs arī citas nozares, turklāt, ja reiz tāds nodoklis tiek ieviests, jārēķinās, ka to būs ļoti grūti pārskatīt.»
Finanšu ministrijas pārstāvis lauksaimniekiem sacīja, ka tiek plānota nodokļu parādu amnestija Latvijā, kas varētu tikt piedāvāta kopumā 121 557 parādniekiem. «Precīzi amnestijas ieviešanas termiņi pagaidām nav zināmi, bet tās būtība ir tā, ka pamatsummas nomaksas gadījumā valsts «atlaiž» kavējuma naudu. Šāda koncepcija tiek izstrādāta, lai varētu risināt problēmu ar krīzes laika parādiem un tas varētu atvieglot arī zemnieku parādsaistības,» akcentēja Stinka.