Atbilstoši Valsts kases datiem 2019.gadā konsolidētajā pašvaldību budžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, izveidojot pārpalikumu 50,2 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrijā (FM).
Lielāki pārpalikumi bijuši Rīgas, Liepājas un Ventspils pamatbudžetos – attiecīgi 39,6 miljoni, 12,9 miljoni un 7,5 miljoni eiro.
Budžeta pārpalikumu sākotnēji plānotā deficīta vietā sekmēja straujāks ieņēmumu pieaugums (10,4%), kamēr izdevumi pašvaldību funkciju izpildei pieauga lēnāk (2,7%).
Būtiski palielinoties ieņēmumiem, pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums pieaudzis par 157,3 miljoniem eiro, 2019.gada beigās sasniedzot 492,5 miljonus eiro, informē FM.
Konsolidētā pašvaldību budžeta ieņēmumi 2019.gadā veidoja 2,9 miljardus eiro. Tas ir par 275,1 miljonu eiro jeb 10,4% vairāk kā 2018.gadā, informē ministrijā.
Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu kāpums par 152,6 miljoniem eiro jeb 11%, kopumā veidojot 1,5 miljardus eiro. Tik strauju kāpumu veicināja augošie darba ienākumi un izmaksāto dividenžu apjoms, kas ievērojami pieauga, ņemot vērā iespēju līdz gada beigām sadalīt peļņu, kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim, maksājot nodokli pēc 10% IIN likmes.
FM atzīmē, ka IIN ieņēmumi 2019.gadā pieauga straujāk nekā tika plānots, neskatoties uz ieviestajiem nodokļu reformas pasākumiem – ar 2019.gada 1.janvāri paaugstināja diferencēto neapliekamo minimumu no 200 līdz 230 eiro, neapliekamo minimumu pensionāriem no 250 līdz 270 eiro, kā arī atvieglojumus par apgādājamo no 200 līdz 230 eiro.
Pērn bija novērojams arī būtisks no valsts budžeta saņemto transfertu maksājumu pieaugums par 106,7 miljoniem eiro jeb 13%, kas kopumā veidoja 926,4 miljonus eiro, norāda FM. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja speciālās dotācijas palielināšana no 21,8 miljoniem eiro uz 86,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2018.gadu, kas pašvaldībām tika piešķirta, lai kompensētu negūtos IIN ieņēmumus nodokļu reformas rezultātā. Tāpat par 38,1 miljonu eiro pieauguši no valsts budžeta saņemtie transferti ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu realizācijai.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi 2019.gadā bija 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu pieauga vien par 3,3 miljoniem eiro jeb 1,5%, informē ministrijā. Šo nebūtisko pieaugumu var skaidrot ar nemainīgajām nekustamā īpašuma kadastrālajām vērtībām kopš 2017.gada un spēkā esošajiem atvieglojumiem.
Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi pērn pieauga par 74,4 miljoniem eiro jeb 2,7%, veidojot 2,87 miljardiem eiro. Izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja uzturēšanas izdevumu pieaugums par 75,5 miljoniem eiro jeb 3,5%, tostarp atlīdzībai, preču un pakalpojumu apmaksai, kā arī subsīdijām un dotācijām pamatā komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai.
Lasiet arī: Ignorējot ASV sankcijas, Ventspils dome apstiprina Lemberga vadībā tapušu budžetu
Tajā pat laikā kapitālajos izdevumos pašvaldību budžetā 2019.gadā nebija vērojams pieaugums, tiem kopumā saglabājoties 2018.gada līmenī, informē ministrijā.
Ņemot vērā pieņemtos lēmumus par aizņemšanās ierobežojumiem jaunajiem investīciju projektiem un iespēju aizņemties Valsts kasē galvenokārt ES fondu projektu īstenošanai, pagājušajā gadā bija vērojams jau iepriekš prognozētais kapitālo izdevumu samazinājums pamatfunkciju izdevumos jeb projektiem, kas nav saistīti ar ES fondiem, secina FM. Savukārt kapitālie izdevumi ES fondu projektiem pašvaldību budžetā pērn palielinājās, ņemot vērā, ka atbilstoši ES fondu plānošanas ciklam turpinās aktīva ES fondu projektu īstenošana.