Uzsākot 2017.gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016. – 2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017. gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.
Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016. – 2019. gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017. gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, informē FM.
Situācijai ārējos tirgos uzlabojoties ne tik spēcīgi kā gaidīts iepriekš un palēninoties investīciju aktivitātei, ekonomikas izaugsme 2016. gada sākumā ir nedaudz mazinājusies. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs šogad joprojām būs privātais patēriņš, kuru turpinās veicināt stabilais algu pieaugums un nodarbinātības palielināšanās. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās un arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Tas ļaus nodrošināt sabalansētāku ekonomikas izaugsmi un straujākus IKP pieauguma tempus 2017.gadā.
Pateicoties naftas un citu izejvielu preču cenu kritumam pasaules tirgū, kas noteicis arī citu energoresursu un pārtikas cenu samazināšanos Latvijā, inflācija arī 2016.gadā saglabāsies zema – 0,0% līmenī. 2017.gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 1,6%, ko noteiks izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem, norāda ministrija.
Līdz ar zemo inflāciju 2016.gadā turpināsies spēcīgs iedzīvotāju reālās darba samaksas pieaugums, kas veidos 5,5%, tomēr būs nedaudz zemāks nekā iepriekšējos gados, kad reālās algas pieaugums pārsniedza 6%. Vidējā bruto darba samaksa pēc FM prognozēm 2016.gadā sasniegs 863 eiro, bet 2017. gadā palielināsies līdz 910 eiro.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017. gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku nekā prognozēts izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Negatīvie riski, savukārt, joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem Lielbritānijas gaidāmā ES referenduma sakarā. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.
Jāpiebilst, ka Fiskālās disciplīnas padome piektdien, 10.jūnijā apstiprināja FM makroekonomikas prognozes, kas tiks izmantotas par pamatu Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara 2017.-2019. gadiem izstrādei. Lai atbalstītu valdības darbu pie gadskārtējo dokumentu – stabilitātes programmas un vidēja termiņa budžeta ietvara – izstrādes, februārī tika noslēgta vienošanās par agrīnu padomes apstiprinājuma sniegšanu FM makroekonomikas prognozēm.
«Turpinās Latvijas izaugsmes prognožu pārskatīšana samazinājuma virzienā salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto. Šī situācija dotajā brīdī raksturīga ne tikai Latvijai; tāpat lielākajai daļai pasaules valstu prognozētā ekonomiskā izaugsme samazinās,» skaidro padomes IKP darba grupas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Kopumā padome neiebilst FM izstrādāto makroekonomikas prognožu izmantošanai par pamatu nākamo trīs gadu budžeta ietvara izstrādei, tomēr vērš uzmanību, ka prognozes ir vērtējamas kā drīzāk optimistiskas. Galvenie riski ir saistīti ar FM pieņēmumu par strauju ES fondu apgūšanas uzsākšanu jau 2017.gadā, kas veicinās IKP izaugsmi, veicinot investīcijas. Taču, kā liecina līdzšinējā pieredze, ES fondu naudai ir tendence ienākt ekonomikā tuvāk plānošanas perioda beigām, kas šajā gadījumā būtu 2018.-2022.gadi.
Iekšzemes kopprodukta ievērojama pārskatīšana samazinājuma virzienā noteikti radīs problēmas gatavojot budžetu 2017.gadam, bet jaunais ekonomikas novērtējums ir reālistiskāks salīdzinot ar prognozēm vēl pirms dažiem mēnešiem. Jaunais skatījums norāda uz sarežģīto ekonomisko vidi gan arī nepieciešamību panākt ekonomikas izaugsmes potenciāla stiprināšanu, uzsver padome.
Padome apstiprinājusi FM prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, potenciālā IKP pieaugumu un izlaižu starpībām, inflāciju un IKP deflatoru.
Ref: 102.000.102.12917