Konsolidētajā kopbudžetā janvārī-maijā izveidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums, informē Finanšu ministrijā (FM).
Tur norāda, ka tas ir aptuveni iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, kad pāri palika 507 miljoni eiro.
Pašvaldību budžetā, palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro. Tas ir par 61 miljonu eiro vairāk kā pērn piecos mēnešos, atzīmē ministrijā.
Valsts pamatbudžetā, lai arī veidojies ievērojams pārpalikums (246,2 miljoni eiro), tā apmērs bija par 138,9 miljoniem eiro zemāks kā 2018.gada janvārī-maijā, ko ietekmēja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazinājums, gan arī transfertu pieaugums uz pašvaldībām.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 827,1 miljonu eiro, kas bija par 308,6 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Galvenokārt ieņēmumu pieaugumu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums par 172,9 miljoniem eiro jeb 31,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, veidojot 718,1 miljonu eiro. Tas saistīts ar atmaksām no Eiropas Komisijas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu iepriekšējā gadā, norāda ministrijā.
Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada janvārī-maijā bija par 85,8 miljoniem eiro jeb 2,5% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 3 538,7 miljonus eiro.
Ar patēriņu saistītie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumi pieauguši attiecīgi par 99,6 miljoniem eiro jeb 10,9% un 38,5 miljoniem eiro jeb 10%.
Tāpat palielinājušies sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kam vērojams attiecīgi 102 miljonu eiro jeb 9,8% un 51,6 miljonu eiro jeb 8,1% pieaugums. FM atzīmē, ka kopējo nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu ietekmē samazinājums UIN ieņēmumos, kas, ņemot vērā avansa maksājumu atcelšanu no 2018.gada 1.jūlija, šā gada janvārī-maijā bija par 207,2 miljoniem eiro jeb 90,9% zemāki kā pērn attiecīgajā periodā.
Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada pirmajos piecos mēnešos saņemti virs plānotā – nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 102,9% un virsplāna ieņēmumi veido 98,9 miljonu eiro. Plāna pārpildi nodrošināja pamatā darbaspēka nodokļu virsplāna ieņēmumi saistībā ar nodarbinātības un vidējās darba samaksas lielāku pieaugumu.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas (1 140,1 miljons eiro) kopbudžetā saņemtas par 53,4 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk kā plānots. Savukārt IIN ieņēmumi plānu pārsniedz par 48,4 miljoniem eiro jeb 7,6% un saņemti 687,6 miljonu eiro apmērā.
PVN ieņēmumi janvārī-maijā saņemti 1 009,7 miljonu eiro apmērā, kas bija 19,1 miljonu eiro jeb 1,9% virs plāna. Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna izpildi (100,2%) nodrošināja labāki akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem, ko veicināja brīvam apgrozījumam izlaistā tabakas izstrādājumu apjoma pieaugums.
Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumos saņemti 425 miljoni eiro, norāda ministrijā.
UIN ieņēmumi piecos mēnešos bija 20,7 miljoni eiro – par 15,3 miljoniem eiro jeb 42,4% zem plānotā apmēra. FM atzīmē, ka daļa no plānotajiem UIN ieņēmumiem valsts budžetā saņemti nenodokļu ieņēmumu veidā (kapitālsabiedrībai veicot UIN maksājumu uz dividenžu kontu). Tādējādi ministrija pieņem, ka UIN ieņēmumi janvārī-maijā atbilst plānotam.
Nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā izpildīts par 140,7% jeb 99,7 miljoniem eiro virs plāna. Plāna pārpilde skaidrojama ar lielākiem ieņēmumiem no dividendēm par valsts kapitāla izmantošanu, ko ietekmēja ne tikai UIN nodokļa maksājums nenodokļu ieņēmumu kontā, bet arī vienas valsts kapitālsabiedrības maksājumi par 2018.gada darbības rezultātiem saņemti vienu mēnesi ātrāk nekā ticis plānots, komentē ministrijā.
Nodokļu ieņēmumu plāns, sākot ar maiju, atbilstoši likumam Par valsts budžetu 2019.gadam tika precizēts, un plānotie nodokļu ieņēmumi 2019.gadam palielināti par 77 miljoniem eiro, informē FM.
Izdevumi kopbudžetā veikti 4 312,7 miljonu eiro apmērā, kas bija par 301,2 miljoniem eiro jeb 7,5% vairāk kā pērn pirmajos piecos mēnešos. Nomināli lielākais pieaugums vērojams izdevumiem atlīdzībai, kas palielinājušies par 87,5 miljoniem eiro jeb 9,7% un veidoja 992,3 miljonus eiro.
Izdevumi pensijām (881,6 miljoni eiro) pieauguši par 30 miljoniem eiro jeb 3,5%. To skaidro ar pensiju izmaksu laika nobīdi saistībā ar brīvdienām un svētku dienām gada sākumā. Izdevumi pārējiem pabalstiem (439,1 miljons eiro) tikmēr palielinājušies straujāk un bija par 32,9 miljoniem eiro jeb 8,1% lielāki kā pērn pirmajos piecos mēnešos, norāda ministrijā.
Aktīvas ES fondu projektu īstenošanas pašvaldībās dēļ kapitālie izdevumi kopbudžetā (314,1 miljons eiro) šā gada pirmajos piecos mēnešos palielinājušies par 78,6 miljoniem eiro jeb 33,4%. FM atzīmē, ka pašvaldību budžetā kapitālo izdevumu palielināšanās vērojama tikai ES fondu projektu īstenošanai, kamēr pamatfunkciju izdevumi ir zemāki kā pērn janvārī-maijā. Tas skaidrojams ar kopējā plānotā aizņemšanās limita pašvaldībām sasniegšanu jau gada pirmajā pusē.
Kopumā FM paredz, ka 2019.gadā pašvaldību budžeta kapitālie izdevumi pamatfunkciju daļā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazināsies. Savukārt kapitālie izdevumi ES fondu daļā 2019. gadā kopumā tiek prognozēti 2018. gada līmenī.