FM ziņo par potenciālajām nākamā gada nodokļu izmaiņām

Tiekoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, Finanšu ministrija (FM) pavēstija par iespēju ar 20% lielu nodokli aplikt peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā.

FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra ziņo, ka: «Patlaban noris darbs pie nodokļu pamatnostādnēm. Ministrijas mērķis ir 1.aprīlī nākt klajā ar pārskatītu nodokļu stratēģiju par to, kā dzīvosim sākot no 2018.gada».

«FM patlaban vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iesniegtos piedāvājumus, kas skar arī seniorus,» norāda Putra. Darba devēju organizācijas piedāvā samazināt darba spēka nodokļu apjomu. Ministrija gan vēl rēķinot fiskālo ietekmi, ieviešot šādu finanšu politiku.

Pirmais piedāvājums no darba devēju puses esot samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā arī palielināt neapliekamo minimumu no šobrīd esošajiem 60-115 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Putra blist, ka Igaunijā neapliekamais minimums ir 500 eiro. Tāpat tiktu saglabāti atvieglojumi par apgādājamajiem. Putra stāsta, ka šis priekšlikums ir finansiāli ietilpīgs – vairāk nekā 200 miljoni eiro, tāpēc tas jāskata kontekstā ar citiem nodokļiem.

Tāpat darba devēju organizācijas piedāvājot palielināt nodokli kapitālam. Deputāts norāda, ka piedāvājums paredz esošo nodokli palielināt līdz 20%, ieviešot «tā saucamo reinvestēto peļņu».

Vēl viens piedāvājums paredzot celt neapliekamo minimumu pensijām no esošajiem 235 eiro līdz 500 eiro. Putra stāsta, ka šāds piedāvājums ir diezgan ambiciozs un tas skartu 96% pensionāru. Lai gan Putra norāda, ka ir iespējams vērtēt arī mazāku neapliekamo minimumu pensijām, tomēr starpību varētu novirzīt mazo pensiju palielināšanai.

FM arī izskata iespēju pārskatīt akcīzes nodokļus, tomēr tie būšot jāvērtē visas Baltijas kontekstā. FM sekretārs vērsa uzmanību, ka Latvijai ir garākā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, līdz ar to nopietni ceļot akcīzes likmes var pieaugt arī kontrabanda.

Vēl viens piedāvājums paredz pārskatīt slieksni, no kura uzņēmums tiek reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Šobrīd uzņēmumam kā PVN maksātājam ir jāreģistrējas, ja gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tomēr piedāvājums paredz šo slieksni samazināt līdz 30 000 eiro. Tāpat iecerēts ieviest arī jaunus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, proti, paredzēti jauni reversā PVN pasākumi.

Putra stāsta, ka vēl viens smags jautājums, kas jāvērtē, ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas esot viskomplicētākais pasākums. Viņš skaidro, ka situācija ar īpašuma nodokli dažādās Latvijas pašvaldības ir krasi atšķirīga. FM ieskatā visiem vienu mehānismu piemērot būtu grūti, tāpēc šo jautājumu vairāk varētu risināt pašvaldības, kuras var piešķirt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim līdz 90%. Līdz ar to pašvaldības varētu izvērtēt, kurām iedzīvotāju grupām atvieglojumi būtu nepieciešami.

Kā pēdējo piedāvājumu, kuru apsver FM, Putra nosauca gada apgrozījuma samazinājumu, pie kura uzņēmums kvalificējas kā mikrouzņēmums. «Šobrīd viena no prasībām mikrouzņēmuma statusa saņemšanai ir, ka gada apgrozījums nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro, norādot, ka tiek vērtēts priekšlikums šo slieksni pakāpeniski noteikt 40 000 eiro apmērā, ņemot vērā, ka ir parādījusies tendence, ka caur mikrouzņēmuma nodokļu režīmu pat sabiedrībā zināmi uzņēmumi optimizē nodokļus.»

Pēc Putras uzrunas pensionāriem radās arī dažādi jautājumi, piemēram, par to, vai FM, ja neskaita darba devēju priekšlikumus, arī pašai ir kādi priekšlikumi nodokļu politikas jomā. Putra skaidro, ka šie priekšlikumi lielā mērā saskan ar FM redzējumu, tomēr tie ir rūpīgi jāvērtē, jo to fiskālā ietekme ir aptuveni pusmiljards eiro.

Ref:225.000.103.054

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas