Nordea Rīgas maratons šogad dažādās distancēs kopā pulcējis 23 193 dalībniekus no 61 pasaules valsts. Vislielākais skrējēju skaits ir 5 km distancē – 12 327, savukārt, vidējās un garās distances piedzīvojušas būtisku izaugsmi un kopā 10 km distancē pulcē 5 666 dalībnieku, pusmaratonā – 3 715, bet klasiskajā maratona distancē – 1 485 dalībnieki.
Kā tika prognozēts, 2014.gada Nordea Rīgas maratonā triumfēja un uzvaras laurus plūca sportisti no skriešanas lielvalstīm – Kenijas, Etiopijas, ASV, kā arī Japānas.
Ātrākais maratonists Yu Chiba (Japāna) 42 195 metru garo trasi Rīgas centrā veica ar rezultātu 02:13:44, uzstādot maratona rekordu, savukārt, sieviešu konkurencē ātrākā izrādījās Tigist Teshome Bedasa (Etiopija) ar rezultātu 02:36:51, uzstādot maratona rekordu.
Labākais no Latvijas sportistiem bija Valērijs Žolnerovičs, kurš maratonu veica 02:17:44.9, bet sieviešu konkurencē nepārspēta palika Liene Bernsone, kura finišu sasniedza pēc 03:07:22.1. Abi Latvijas labākie maratonisti ieguva arī Rīgas mēra kausu un naudas balvu.
Pusmaratona distancē uzvarēja Latvijas sportisti – vīriešu konkurencē Jānis Girgensons ar rezultātu 1:07:07.9, bet sieviešu konkurencē, kā jau bija sagaidāms, Jeļena Prokopčuka ar rezultātu 1:14:52.9.
10 km distancē vīriešu konkurencē uzvarēja Dmitrijs Serjogins (Latvija) ar rezultātu 00:30:08.4, bet sieviešu konkurencē Liina Luik (Igaunija) ar rezultātu 00:32:47.7.
Vislielāko dalībnieku skaitu pulcēja 5 km distance, kurā uz starta izgāja 12 327 skrējēji. Līdzīgi kā iepriekšējos gados uz 5 km distances goda pjedestāla stāvēja tikai Latvijas sportisti. 5 kilometrus visātrāk – 14 minūtēs 42 sekundēs – veica Alberts Blajs. Ātrākā sieviešu konkurencē bija Diāna Panovska ar rezultātu 00:18:37.
Eiropas Kultūras galvaspilsētas gadā Nordea Rīgas maratons skrējējus īpaši lutināja ar īpašu nacionālās kultūras, dziesmu, deju un estrādes mūzikas programmu “Brīvības ielas Kultūras kilometrs”, kas, par prieku skrējiena dalībniekiem, rīdziniekiem un pilsētas viesiem, visās skrējiena distancēs iekļāvās no Brīvības pieminekļa līdz pat Stabu ielai.
Šogad maratona laikā darbojās sešas neatliekamās palīdzības medicīnas automašīnas, Latvijas Sarkanā Krusta medicīnas punkts un neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta brigādes. Kopumā 22 personas nogādātas ārstniecības iestādēs papildus pārbaužu veikšanai vai palīdzības sniegšanai. Visbiežāk palīdzība bija nepieciešama saistībā ar karstuma un fiziskas slodzes izraisītu pārkaršanu. Tāpat mediķi palīdzējuši apkopt skriešanas laikā gūtos nobrāzumus un tulznas.
Fotomirkļi no maratona dienas
Ref:103.000.103.6268