14.jūnijā visā Latvijā tiek pieminētas 1941.gadā veiktās masveida deportācijas, ko īstenoja vardarbīgais staļinisma režīms. No mājām tika izrauti un ar lopu vagoniem uz Sibīriju izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Foto no Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākuma Rīgā, Strēlnieku laukumā.
Piemiņas pasākumā Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: «Ik gadu 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā mēs pieminam tos vairāk nekā 15 400 Latvijas cilvēkus, kurus Padomju Savienības okupācijas vara nelikumīgi deportēja uz Krieviju.»
«Šo stāstu nekad nevarētu izstāstīt bez jums – dzīvās atmiņas nesējiem – cilvēkiem, kuri pēc izsūtījumā un ieslodzījumā pavadītiem gadiem atgriezās Latvijā, kļūstot par komunistiskās ideoloģijas saindētā laikmeta un nežēlīgo nodarījumu liecinātājiem un apsūdzētājiem. Jūsu balss un vēstījums vēl lielākā mērā aktualizējies šodien, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievija aplaupa un nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus, simtiem tūkstošiem ukraiņu deportē tālu prom no dzimtenes. Deportācijas notiek arī šodien,» uzsvēris prezidents, piebilstot, ka «tas viss ir necilvēcīgi, nelikumīgi un noziedzīgi.»
«Ukrainā notiekošais mūsos ir uzplēsis vēstures rētas. Šodienas paaudzēm tas devis skaidrāku priekšstatu par to, kā 40.gados tika īstenota Latvijas okupācija un reokupācija, kā terora un beztiesiskuma apstākļos tika varmācīgi pārveidota Latvijas sabiedrība. Šī izpratne ļauj dziļāk izjust paaudžu sasaisti un apzināties nācijas pēctecīgumu. Tā vienlaikus dod apņemšanos un spēku, apziņa, ka savu zemi un valsti ir jāaizstāv tā, kā to pašlaik varonīgi dara ukraiņi,» izteicies Levits.