Viena no senākajām un skaistākajām Latvijas ēkām ir atguvusi vēsturisko greznību – ekspluatācijā nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.
Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci. Ikviena pils daļa ir bijusi piemērota katra laika prasībām, tāpēc tās ir sava laika vēsturiskas liecības. Restaurācijas un rekonstrukcijas laikā atjaunotās Rīgas pils Priekšpils būvniecība oriģināli tika pabeigta 16.gadsimta sākumā, bet Austrumu piebūves būvdarbi – 18.gadsimta beigās.
Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.
Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis svinīgā pasākuma laikā, atzīmējot pils nodošanu ekspluatācijā, skaidroja, ka šī diena ir gandarījums visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem. «Katra gadsimta un pārbūves izmaiņas ir nesušas mākslas un arhitektūras pienesumu. Arī Svētku zāle ir piedzīvojusi gan priecīgus, gan dramatiskus brīžus. 1938.gadā prezidents Ulmaņa kungs varēja uzņemt šeit 1038 viesus, bet pie griestiem 1940.gadā parādījās gleznojumi, kurus vēlāk aizliedza. Tas ir viens no pils skaistumiem – idejiski pils nav pabeigta un nekad arī nevar būt pabeigta. Līdz šim izdarītais ir bijis milzīgs kolektīva darbs, kas veikts ar apbrīnojamu pašaizliedzību un nodošanos. Lai šī ēka ir iepriecinājums mums visiem un dāvana Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!» lepns par paveikto ir Lancmanis.
«Šodien priecīga diena ir ne tikai mums būvniekiem, bet visiem klātesošajiem. Mums ir milzīgs gandarījums par visu, kas trīs gadu laikā ir izdarīts, neskatoties uz jau iepriekš minētajiem izaicinājumiem. Es domāju, ka iesaistīto cilvēku vārdi, darbi un šis brīdis arī pēc gadsimta un diviem būs ierakstīts vēstures annālēs. Pils atjaunošanas laikā tika atklāts iepriekš neredzēts mākslas darbs – aptuveni 1515.gadā izveidots Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga cilnis, kura kopijas šodien dāvinām tiem, kas bijuši nozīmīgi projekta īstenošanā,» norādīja SIA RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš.
Par Rīgas pils lepnumu pamatoti uzskatām četras greznās zāles – Svētku, Balto, Sūtņu akreditācijas un Ģerboņu zāli. Ievērojot katras nosauktās telpas īpašo interjeru un situāciju pirms būvdarbu veikšanas, projektā iesaistītie atzīst, ka šo zāļu atjaunošana bijusi īsts izaicinājums, tāpēc jo lielāks prieks par rezultātu.
Svētku zāle ilgu laiku netika lietota un kalpoja par noliktavu, tāpēc bija jāpieliek gana daudz pūļu, lai vēsturiskajā veidolā parādītu visus pēc Eižena Laubes projekta 1938.gadā izveidotos interjera elementus – griestu gleznojumus, mēbeles, koka detaļas un lustras. Rīgas pils Baltās zāles atjaunošanai apjomīgs darbs ieguldīts interjera, konstrukciju un apdares rekonstrukcijai. Tādējādi 19.gadsimtā izveidotajā zāles interjerā atjaunots zeltījums, kas rotā 68 m2 no visas sienu un griestu platības, kā arī veikta jumta konstrukciju un pārseguma siju pastiprināšana un izbūve.
Arī Sūtņu akreditācijas zāle ir bijusi gana sarežģīta – meistara Anša Cīruļa 86 gadus seno griestu un sienu gleznojumu izpēte un atjaunošana bijusi ļoti sarežģīta. Speciālisti norāda, ka 1929.gadā izveidotais zīmējums bijis ļoti sliktā stāvoklī, tomēr pēc vairāku mēnešu ilga darba tautiskā romantisma stilā veidotie Cīruļa griestu un sienu oriģinālgleznojumi ir atguvuši sākotnējo tēlu. Ģerboņu zālē ir atjaunoti visi 72 pilsētu un četri novadu ģerboņi, un telpas kompozīcija papildināta ar trūkstošo pilsētu heraldiku. Zālē ieklāts arī jauns šahveida vairogparkets.
Rīgas pilī rekonstruētas telpas gandrīz 10 000 m2 platībā, turklāt veicot ne tikai ēkas, bet arī visu māksliniecisko un funkcionālo elementu restaurāciju. Visās pils daļās atjaunotas nesošās konstrukcijas un veikta pamatu un konstrukciju pastiprināšana, kā arī īstenota mēbeļu, gleznu, lustru, sienu un griestu gleznojumu un iekšējās apdares atjaunošana. Rīgas pilī būvdarbu laikā strādāja aptuveni 250 darbinieku, bet darbnīcās visā Latvijā vēl aptuveni 60 – 70 cilvēku.
Darbs pie pils atjaunošanas turpinās – 2. kārtā tiks rekonstruēta pils Kastelas daļa. Šobrīd ir pabeigta būvprojekta izstrāde un uzsākta tā skaņošana. Paralēli projektēšanas darbiem ir izsludināts iepirkums būvdarbiem. 2016.gada jūnijā paredzēts noslēgt līgumu par būvdarbu veikšanu.
Ref: 102.000.102.11457