Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.
Gājienam pulcējās plkst. 11.00 Vecrīgā, pie Poļu gātes, lai dotos līdz Brīvības piemineklim.
«Pēdējos gados parādījies arvien vairāk politisku iniciatīvu, kas apdraud sieviešu tiesības. ASV likumdevēji ierobežo sieviešu tiesības saņemt veselības aprūpi. Polijā sievietes ir spiestas cīnīties par tiesībām veikt abortu, pat tad ja grūtniecība apdraud viņu dzīvību un veselību. Krievijā likumdevējā norit diskusijas par to, ka ir vardarbība ģimenē, kas nebūtu jāsoda. Saūda Arābijā sievietes cīnās par savām tiesībām vadīt automašīnu. Ganā meitenes neiet uz skolu, jo viņām ir mēnešreizes un nav pieejami higiēnas produkti. Bangladešā norit cīņa par to, ka ir jāizbeidz nepilngadīgo meiteņu piespiedu laulības. Vēlme ierobežot sieviešu tiesības ir vērojama gan pārtikušās, gan nabadzīgās valstīs, neatkarīgi no vadošās reliģijas,» vēsta biedrības biedrības Papardes zieds pārstāvji.
Viņi uzsver, ka arī Latvijā sievietes ir pelnījušas lielāku vienlīdzību. Pavisam nesen Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca nāca klajā ar lēmumu liegt sievietēm kļūt par mācītājām. Bija liels risks, ka Latvija varētu kļūt par vienu no retajām valstīm, kas neparaksta Stambulas konvenciju, kuras mērķis ir iestāties pret vardarbību ģimenē. Nav pieņemts partnerattiecību likums, kas ļautu likumiski regulēt un pasargāt sievietes attiecībās, kas nav reģistrētas dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Saeimā ir deputāti, kas uzskata – sievietes nav spējīgas pašas lemt par savu reproduktīvo veselību un izvēlēties laiku, kad ieplānot bērna radīšanu.
Biedrības pāŗstāji atgādina, ka šis solidaritātes gājiens gan mums pašiem un pašām, gan arī citām sievietēm Latvijā un pasaulē atgādinās – tikai kopā mēs varam sasniegt brīvību un drošību.
Ref:224.000.103.238