Krievijas un Francijas prezidentu sarunas par Ukrainas apdraudējumu no Krievijas puses ilgušas piecas stundas, taču nav devušas būtisku rezultātu, par ko būtu gatavi paziņot lielvalstu vadītāji, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
«Šobrīd spriedze aug, destabilizācijas bīstamība palielinās,» pirmdien, 7.februārī, pēc sarunām Maskavā sacījis Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), kurš uz Krieviju devās ar situācijas noregulēšanas priekšlikumu kopumu, kuru saturu nav publiski atklājis. «Ne Krievija, ne eiropieši negrib haosu vai nestabilitāti, kad nācijas jau ir cietušas no epidēmijas. Tādēļ mums ir jāvienojas par konkrētiem pasākumiem,» aicinājis Elizejas pils saimnieks.
Lasiet arī: NATO spēkus Igaunijā būtiski pastiprinās britu karavīri
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunā pēc sarunām sacījis, ka varot apsvērt «daļu no [Makrona] priekšlikumiem un domām (..), lai veidotu pamatu mūsu tālākiem soļiem». Putins arī kritizējis militārās alianses NATO «atvērto durvju politiku» kontekstā ar Krievijas prasībām dot solījumu par Ukrainas un Gruzijas neuzņemšanu militārajā aliansē ne tuvā, ne tālākā nākotnē. NATO līdz šim ir noraidījusi šādas Krievijas prasības, kas izteiktas vienlaikus ar vairāk nekā 100 000 militārpersonu liela karaspēka sapulcināšanu pie Ukrainas robežām.
Kā vēsta The Guardian, otrdien, 8.februārī, Francijas prezidents apmeklē Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Makrons Maskavā norādījis, ka par Kijevas sarunu iznākumu informēs Putinu tālruņa sarunā. Francija ilgstoši bijusi iesaistīta Normandijas sarunu formāta centienos izbeigt Donbasa karu Ukrainas austrumos, taču 2014.gadā uzliesmojušais konflikts turpina gruzdēt ar regulārām apšaudēm arī 2022.gada sākumā.