Gandrīz sešus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rietumu reakcija uz krīzi Ukrainā daudziem par pārsteigumu ir bijusi spēcīga un lielā mērā vienota, vēsta ziņu aģentūra CNN.
Transatlantiskajai aliansei ir izdevies panākt savstarpējo vienošanos par finansiāla atbalsta sniegšanu un ieroču dāvinājumu Kijivai. Tāpat vienošanās tika panākta par Krievijas enerģijas izmantošanas pārtraukšanu, kā arī sankciju noteikšanu, kas tieši skartu prezidentu Vladimiru Putinu un viņa pietuvinātos.
Tomēr, krīzei ilgstot jau gandrīz pusgadu, amatpersonas visā Eiropā ir noraizējušās, ka vienprātība var pAZUST.
Eiropas valstīs, sākoties drūmai ziemai, tās laikā pieaugs pārtikas cenas un enerģijas daudzums mājokļu apsildīšanai kļūs ierobežots, kā arī pastāv bažas par iespējamo ekonomisko lejupslīdi.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kurš piesaistīja Rietumu uzmanību un mudināja valstis atbalstīt viņa kara centienus, var kļūt grūtāk noturēt Eiropas valstu līderu uzmanību, ja karš ieilgs.
«Ukrainas izaicinājums ir tāds pats kā pirmajā dienā: noturēt Rietumus savā pusē, jo Kijivas atbalsta izmaksas ir ļoti lielas ne tikai Putina šantāžas, izmantojot gāzes un graudu piegādes, dēļ, bet arī ekonomiskā un humānā atbalsta izmaksu dēļ,» saka Kīrs Džailzs (Keir Giles), domnīcas Chatham House vecākais konsultants.
«Iespējams, tieši tāpēc Zelenskis teica, ka vēlas, lai karš beigtos pirms Ziemassvētkiem, jo patiesā problēma būs panākt, lai Rietumi ilgtermiņā tur savus solījumus,» uzskata Džailzs.
Eiropas amatpersonas un diplomāti ik dienu domā par ziemas degvielas krīzi.
2021.gadā Krievija nodrošināja aptuveni 55% no kopējā Eiropas gāzes importa apjoma.
CNN informē, ka šī raksta vajadzībām tika runāts ar vairākām Rietumu amatpersonām un diplomātiem, kuriem tika garantēta anonimitāte.
Kāds augsta ranga Eiropas diplomāts, atsaucoties uz ES dalībvalstu noslēgto vienošanos par Krievijas gāzes patēriņa samazināšanu par 15%, pauž, ka ES būs grūti turēt solījumu izslēgt Krieviju, kad runa būs par peļņas gūšanu no gāzes un citiem avotiem.
Džailzs uzskata, ka daļa Rietumeiropas ir pasargāta, jo atrodas tālu no Krievijas un šīs valstis ir grūti pārliecināt, ka atkarība no Krievijas enerģijas ir katastrofāla ievainojamība, un šīs valstis turpina cerēt, ka attiecības ar Krieviju kļūs atkal normālas.
Vairākas Rietumu amatpersonas apgalvo, ka pastāv bažas, ka politiskie līderi kādā brīdī varētu izlemt, ka vislabākais būtu runāt par miera izlīgumu Ukrainā. Satraukums ir arī par to, ka Rietumu stratēģija apbruņot ukraiņus kļūst par īstermiņa risinājumu ilgtermiņa problēmai – karam bez skaidra beigu datuma.
Kāda NATO amatpersona CNN sacīja, ka sākumā Krievija negaidīja, ka Rietumu atbildes reakcija būs tik spēcīga. Kremlis taktiski daudz ko nepareizi saprata. No politiskā viedokļa bija diezgan viegli būt saliedētiem un atbalstīt Ukrainu, piegādājot ieročus un ziedojot naudu.
«Laika gaitā ieroči, kurus mēs sūtām, ir kļuvuši komplicētāki, tāpat kā apmācība, kas nepieciešama, lai tos efektīvi izmantotu. Labā ziņa ir tāda, ka šie ieroči palīdz ukraiņiem noturēties. Sliktā ziņa ir tāda, ka, jo ilgāk karš turpināsies, jo mazākas būs šo ieroču piegādes, un būs grūtāk tos nodot,» piebilst amatpersona.
Papildus ekonomiskajām un militārajām izmaksām, kas ietekmē Rietumu dāsnumu, pastāv arī nopietnas bažas, ka, konfliktam ieilgstot, pasaule sāks nogurt no kara.
NATO amatpersona uzskata, ka februārī bija viegli uzsākt pret Putinu vērstu kampaņu, tomēr tagad karš atrodoties garlaicīgā stratēģiskā stadijā.
Protams, tas nebūs tik vienkārši Eiropas valstīm pārtraukt atbalsta sniegšanu, bet izmaiņas varētu būt valstu noteiktajos atbalsta «parametros», kas nosaka, kādu tieši iznākumu tās atbalsta.
Kā piemēram, Vācija un Francija ir publiski paziņojušas, ka starp Rietumiem un Maskavu būs jāveido dialogs. Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) ir vairākkārt izteicies, ka sarunām starp Krieviju un Ukrainu kādā brīdī būs jānotiek.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) tika kritizēts par neviennozīmīgo attieksmi jautājumā par Krievijas gāzi un pavisam nesen par to, vai Eiropai būtu jāaizliedz Krievijas pilsoņiem saņemt vīzas ieceļošanai ES.
Nākamie daži mēneši Eiropas valstīm būs visgrūtākie kopš kara sākuma. Iedzīvotāji visā kontinentā izjutīs dzīves dārdzības krīzi. Dažiem nāksies izvēlēties starp mājokļa apkuri un pārtikas iegādi. Attiecīgi politiskajiem līderiem būs grūti attaisnot naudas un enerģijas tērēšanu, atbalstot tālu esošu valsti, jo īpaši tad, kad daļa iedzīvotāju var uzskatīt, ka viņi jau tā ir bijuši pietiekami dāsni, sniedzot palīdzību Ukrainas bēgļiem.
Vairākas rietumvalstu amatpersonas pauda bažas CNN, ka kādā brīdī politiskie līderi varētu izlemt, ka labākais risinājums ir miera līguma noslēgšana, tādējādi izjaucot Ukrainas vēlamo galarezultātu, proti, piespiest Krievijas spēkus atgriezties pie tās sākotnējām robežām.
Lielākā daļa amatpersonu atzīst, ka nevienam nav ne jausmas, kā šis karš beigsies. Lai gan lielākā daļa vēlētos, lai Ukraina sasniegtu savus mērķus – stāties pretī Putinam un izdzīt viņu no savas valsts –, viņu patiesais atbalsts vēl nav pilnībā pārbaudīts.
Patiesība ir tāda, ka, ja pienāks laiks, kad sarunu ceļā tiks panākts miers, tad tas nešķitīs satraucoši tām valstīm, kurām nav kopīgas robežas ar Krieviju un kuras, atklāti runājot, neuzskata Maskavu par vienīgo šādas eksistenciālas krīzes cēloni.
Lasiet arī: Igaunijas ārlietu ministrs: Ar līdzšinējām sankcijām nepietiek