Ekonomikā krīze deva brīnišķīgu iespēju uzpūstā birokrātiskā aparāta nevajadzīgo taustekļu amputācijai, taču Latvija šo iespēju nav izmantojusi, uzskata ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis.
Sākoties krīzei, man personīgi šķita, ka tiksim ar to galā daudz veiksmīgāk. Ātrāk sasniegsim dibenu un sāksim rausties ārā. Izrādās, ka optimists ir bijis pārāk optimistisks. To es par sevi. Īstenībā viss notiek lēnāk. Pati lielākā sāpe ir par to, ka joprojām neesam izdarījuši pareizos secinājumus, lai, izmantojot krīzi, veiktu vismaz domāšanas maiņu savās galvās. Protams, tas attiecas gan uz valdības, gan uzņēmēju, gan ģimenes līmeņiem, laikrakstam Neatkarīgā norādījis Gailis.
Viņš uzsvēris, ka krīze bija jāizmanto nevajadzīgās birokrātijas mazināšanai. Vienai nelielai valstij birokratizācija nav labākais veids, kā dot darbu saviem cilvēkiem. Turklāt pēdējos gados tā izvērsusies nenormālās izpausmēs.
Gailis arī piebilst, ka tikko apstiprināts jaunais budžets, pretēji solījumiem, atražo un saglabā esošo, pilnīgi nevajadzīgo birokrātijas un patēriņa līmeni: Strukturālās reformas mēs neveicam, bet turpinām patērēt to, ko neesam nopelnījuši. Un nu vēl mēģinām naudas trūkumu novērst ne tikai ar aizdevumiem, bet arī ar nodokļu pieaugumu. Tas ir nodarījis lielāko ļaunumu – būtiski samazinājis uzņēmēju patriotismu, kas pastāvēja, teiksim, vēl iepriekšējās desmitgades vidū. Cilvēki uzskatīja: 15% tas ir godīgs, labs nodoklis. Tas ir jāmaksā. Tagad lielākā daļa tā vairs neuzskata. Domāju, ka sabiedrība attieksmē pret nodokļu maksāšanu ir kļuvusi līdzīga kaut kādām Dienvidamerikas valstīm, kur tas nav modē un netiek uzskatīts par patriotisku pienākumu.
“Izrādās, ka optimists ir bijis pārāk optimistisks.” :))))
Gaili! Tava dziesma ir nodziedāta. Vienkārši esi vecis, ieskaties spogulī un atzīsti to beidzot. Bija taču labi, kad varēji būt viens no pirmajiem premjeriem (lasi-zagļiem) un vadīt/atbalstīt/stimulēt valsts izzagšanu+izkampšanu megalielos apmēros? Un tagad TU atļaujies runāt par godīgumu un patriotismu? Ha-ha-ha… Bija taču feini vizināties ar savu Mildu apkārt pa pasauli, dzīt haļavu, būvēt sapņu pilis uz mola Kolkas pusē un katru nakti iet gulēt ar gandarījuma sajūtu, smaidu uz lūpām un apziņu, ka rītdien tavs 1m2 zemes Ķīpenē maksās par 10% dārgāk nekā vakar? Laba sajūta, ne? Mūžīgā leiputrija. Idille.
P.S. Es ceru, ka tu naktīs nevari mierīgi gulēt.
Labi pateikts :D Trāpīgi. Viņa dziesma ir nodziedāta.
+1 no manis! Labs komentārs!
Gailis māk bankrotēt tā, lai ar kreditoriem rastu kopīgu valodu un nesanīstos. Nauda, kas paliks pāri pēc bankrota procedūras pabeigšanas, tikšot investēta vēja ģeneratoros un datoru tehnoloģijās. Pāragri norakstāt, ekspremjers vēl ķepurojas:)
Gailim!