Saskaroties ar gāzes piegādes krīzēm, Eiropas Savienības (ES) valstis varēs iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu, paredz jauni Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināti noteikumi.
Parlamenta ziņojumā teikts, ka prioritāte būs pietiekama gāzes piegāde mājsaimniecībām, centralizētās apkures iekārtām un tādiem būtisku sociālu pakalpojumu sniedzējiem kā, piemēram, slimnīcām. Krīzes skarta dalībvalsts varēs iedarbināt varēs aktivizēt solidaritātes mehānismu un lūgt palīdzību citām valstīm.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tiks izveidotas četras «riska grupas», kurās iekļautās dalībvalstis sadarbosies, nosakot riska līmeni un īstenojot preventīvus un ārkārtas krīžu novēršanas pasākumus, sola EP pārstāvji.
Vienlaikus sakot, ka noteikumi paredz trīs piegādes krīžu līmeņus – agrīno brīdinājumu, trauksmi un ārkārtas stāvokli. Dalībvalstis tos varēs izsludināt, informējot Eiropas Komisiju un attiecīgās «riska grupas» dalībvalstis.
Tāpat skaidrots, ka Eiropas Komisija varēs pieprasīt būtiskus gāzes piegādes līgumus (tādus, kas regulē 28% ikgadējā patēriņa piegādi). Komisija arī varēs pieprasīt detalizētu informāciju par citiem līgumiem, kas ietekmē gāzes piegādi – piemēram, tādiem, kas regulē piekļuvi infrastruktūrai.
EP ziņotājs Ježijs Buzeks (Jerzy Buzek) (EPP, Polija): «Mūsu pilsoņi nedrīkst palikt bez gāzes. Ar šiem noteikumiem dalībvalstis apņemas sniegt savstarpēju palīdzību, ja gāzes piegāde tiek pārtraukta. Jaunā regula stiprinās reģionālo sadarbību un padarīs gāzes piegādes līgumus pārskatāmākus.»
EP pārstāvji min, ka regula tika apstiprināta ar 567 balsīm pret 101, 23 deputātiem atturoties. Vienlaikus ziņots, ka, saņemot ES Padomes apstiprinājumu, pārskatītā gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumu regula tiks publicēta Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas.
Ref: 225.000.103.1926