Geidāns: būvniecība kā nozare no krīzes izies pēdējā

Prognozējot, ka 2011.gads būvniekiem būs viens no smagākajiem, SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns intervijā biznesa ziņu portālam BNN neslēpj gandarījumu, ka uzņēmums neuzvarēja Gaismas pils būvniecības tenderī, un netic, ka dzīvokļu cenas reiz atgriezīsies pirmskrīzes situācijā.

Kad jūsu īpašnieki prognozē būvniecības nozares atdzīvošanos Latvijā?

2011.gads būvniekiem būs viens no smagākajiem. Būvniecība ir tā nozare, kas pēdējā izies no krīzes, jo tās izaugsme ir atkarīga no tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem. Tikai tad, kad tautsaimniecība būs sasniegusi zināmu attīstības līmeni, kad uzņēmējiem būs skaidrība par nodokļu sistēmu ilgākam laika termiņam par gadu, būs uzkrāti finanšu līdzekļi, būs pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas radīs privāto investoru interesi par Latviju, tad arī atdzīvosies būvniecības nozare. Šis un vēl nākošais gads nebūs izaugsmes gadi. Nākamo gadu nozares darbības nodrošināšanas stūrakmens ir ES fondu piešķirto līdzekļu saimnieciska un sapratīga izmantošana infrastruktūras, valsts un pašvaldības objektos. Tādēļ ir jāuzlabo šo organizāciju prasmes konkursu rīkošanā un projektu vadībā.

Vai izvērtējāt tos projektus, kur jūs «treknajos gados» pārrēķinājāties?

Krīze varbūt mūs neskāra tik sāpīgi kā visu nozari kopumā, jo savlaicīgi pieņēmām pareizos lēmumus – optimizējām krīzes laikam neatbilstošās izmaksas. 2007. un 2008. gadā atbilstoši tā laika tirgus izaugsmes tempiem un prasībām Merks bija sagatavojis dažādās izstrādes stadijās projektus aptuveni 2,5 tūkstošu dzīvokļu būvniecībai. Tagad šos projektus pārskatām atbilstoši pašreizējām prasībām un pirktspējai. Procesus, kas notika, pateicoties lejupslīdei valsts ekonomikā, sākām izjust 2008.gada otrajā pusē. Lai gan tieši 2008.gada nogalē, kad var teikt, ka apstājās nekustamo īpašumu tirgus, pabeidzām būvēt divas Skanstes virsotņu ēkas, bet šogad pabeigsim trešo māju. Pretēji tirgū valdošajiem apgalvojumiem, ka neuzbūvētus dzīvokļus neviens vairs nepirks, trešās mājas gadījumā mēs redzam, ka kvalitatīvs piedāvājums labā vietā un par atbilstošu cenu vienmēr ir interesants. Runājot par uzņēmumu kopumā, mums bija labs noslēgto līgumu portfelis, kas mums ļāva gan 2008., gan 2009.gadā noturēt kompānijas apgrozījumu 40 miljonu latu robežās.

Vai nožēlojat, ka zaudējāt valsts tenderī uz Gaismas pils būvniecību?

Atskatoties uz šī projekta attīstības vēsturi, nožēlu nomaina gandarījums. Mums izrādījās taisnība. Mēs bijām daudz precīzāk noteikuši būvniecības cenu, kas valstij bija ievērojami izdevīgāka par konkurentu piedāvāto. Šodien jānožēlo vai jāpārdomā sava profesionalitāte būtu tiem ierēdņiem un amatpersonām, kas toreiz pieņēma valsts un sabiedrības interesēm neatbilstošo lēmumu būvēt Gaismas pili par nepamatoti augstu cenu.

Vai būvēsit VID jauno administratīvo korpusu un Jauno Mežaparku pēc eksmēra Gundara Bojāra pārstāvētā uzņēmuma pasūtījuma?

Mēs piedalāmies visos lielajos tenderos, kas tiek rīkoti Latvijā. Šis konkurss varētu būt viens no lielākajiem un interesantākajiem šogad, tāpēc noteikti tajā piedalīsimies.

Kāda ir reālā dzīvokļu tirgus vērtība guļamrajonu sekundārajā tirgū? No kā tā atkarīga?

Cenas otrreizējā dzīvokļu tirgū nosaka pieprasījums. Pieaugot pieprasījumam, pieaugs arī cenas. Bet pirmskrīzes cenas vairs neatgriezīsies.

Kādēļ jūs vienīgie solījāt Rīgas pašvaldībai nodot ekspluatācijā 5 000 dzīvokļus par 129 miljoniem eiro?

Uzskatu, ka ir paveikts liels darbs: esam pilnībā izstrādājuši piedāvājuma tehnisko daļu, kas var tikt izmantoti Rīgas Domes dzīvokļu programmu risināšanā ilgtermiņā. Tāpēc ceram uz diskusiju un tālāku sadarbību ar SIA Rīgas Pilsētbūvnieks.

Merks iesniegtajā piedāvājumā esam apliecinājuši gatavību turpināt sarunas par tālāku projekta attīstību. Iespējams, sadalot to mazākos apjomos starp vairākiem finansētājiem un pasūtītājam risinot visus ar finansējuma atmaksas nodrošināšanu saistītos jautājumus. Merks iesniegtais piedāvājums dzīvokļu projektēšanai, būvniecībai un nepieciešamās infrastruktūras izbūvei ir 128 700 000 EUR ar PVN. Taču projekta realizācija nav iespējama bez finansēšanas jautājuma atrisināšanas, un tas ir lielākais šī projekta klupšanas akmens.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš iepriekš pauda uzskatu, ka Rīgas pilsētbūvnieks izsludinātā iepirkumu konkursa nosacījumi varētu būt rakstīti kādam konkrētam uzņēmumam. Kā jūs to komentētu?

Diemžēl jāatzīst, ka konkursā par 5000 jaunu dzīvokļu būvniecību Rīgā ietverti tādi nosacījumi, ka tiem pēc būtības neatbilst neviens Latvijas būvniecības uzņēmums. Tomēr Iepirkumu konkurss nebija rakstīts konkrētam pretendentam. Nosacījumi, kas bija izvirzīti celtniekiem – pretendentiem, nebija pārdomāti un reāli izpildāmi.

Kāda jums sadarbības/uzticēšanās pakāpe ar pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Rīgas pilsētbūvnieks?

Līdz šim ar Rīgas pilsētbūvnieks neesam strādājuši kopīgos projektos. Rīgas pilsētbūvnieks ir Rīgas domes izveidots uzņēmums noteiktu funkciju veikšanai, līdz ar to uzticamies šim uzņēmumam kā Rīgas domes saistību pildītājam.

Ko darīt ar neveiksmīgo projektu attīstītāju uzceltajām nekvalitatīvajām un neizpārdotajām mājām – nojaukt, nogaidīt, rekonstruēt?

Laiks ir labākais tiesnesis! Šobrīd vairākumu nepabeigto perspektīvo projektu ir pārņēmušas bankas. Kaut kad bankas tos pārdos par sev izdevīgu cenu. Skaidrs, ka pārdošanas cena būs tāda, kas nodrošinās investēto līdzekļu maksimālu atgūšanu. Tāpēc cerēt uz īpaši lētiem jauniem dzīvokļiem nevajadzētu. Tas pats attiecas arī uz t.s. «neveiksmīgajiem» projektiem. Tuvākajos gados tos visdrīzāk nepārdos lētāk par tajos investētajiem līdzekļiem. Turklāt tagad tos rekonstruēt un pārbūvēt nav rentabli. Tāpēc daži objekti tā arī stāvēs kā «trekno gadu» un krīzes liecības.

Vai jūs līgstat celtniekus tikai no Latvijas, vai arī no Igaunijas? Jūsu attieksme pret darbaspēka importu kopumā?

Mēs sadarbojamies un piesaistām izcilus augstas klases projektu vadītājus un inženierus ar specifiskām zināšanām no visas Eiropas, ja mums ir nepieciešama šī profesionāļa kvalifikācija un spējas, bet ne izcelsmes zeme. Uz šodienu ārvalstu celtniekus mēs nelīgstam.

Ja Latvijā ekonomika sāks attīstīties straujāk, un mēs gribēsim attīstīties, lai izietu no krīzes un dzīvotu labāk, ne tikai būvnieki, bet visa sabiedrība kopumā būs spiesta saskarties ar darbaspēka importa jautājumiem. Jau tagad ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Un tā ir ne tikai Latvijā pieaugoša problēma.

Kāds ir faktiskais algu līmenis celtniecībā šobrīd. Kad gaidāmas izmaiņas?

Krīze nav skārusi īstus profesionāļus, tiem darbs bija, ir un būs vienmēr. Kvalificēti strādnieki būvlaukumā tagad pelna ne mazāk kā 500 latus uz rokas. Tā kā mūsu celtniekiem ir salīdzinoši viegli un ātri doties strādāt uz Skandināviju vai Rietumeiropu, darba algas zemākas nekļūs. Turklāt labu speciālistu celtniecībā vienmēr trūkst.

Vai esat apmierināti ar gūto 4,55 miljonu latu peļņu par 2009.gadu, kad krīze ritēja pilnā sparā?

2009.gada darbības rezultāti liecina, ka gada sākumā izvirzītie prioritārie mērķi – saglabāt darbu izpildes apjomus galvenajos uzņēmuma darbības virzienos būvniecībā un nekustamo īpašumu projektu attīstīšanā, kā arī Merks būvēto dzīvokļu pārdošanā – tika sasniegti. Pateicoties iepriekšējos gados noslēgtajiem būvniecības līgumiem un labajiem dzīvokļu pārdošanas rezultātiem 2009.gadā bija izdevies pat nedaudz palielināt Merks apgrozījumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ar to esmu apmierināts. Par 2010.gada veikumu Tallinas biržai ziņosim marta vidū.

Ar kuriem 2009./2010.gada lielajiem projektiem jūs lepojaties?

2010.gadā pabeidzām daudzus projektus Rīgā un visā Latvijā, par tiem saņēmām labas gan pasūtītāju, gan valsts un pašvaldību pārstāvju atsauksmes. Varu lepoties gan ar pašiem projektiem, gan Merks darbiniekiem, kas vadīja šo projektu būvniecību. DnB NORD Bankas jaunā centrālā biroju ēka, apvienojot augstvērtīgu arhitektūru un energoefektīva biroja īpašības, ir viena no tehnoloģiski attīstītākajām un mūsdienīgākajām celtnēm Rīgā. Īpaši vēlos minēt Tallink Hotel Riga ēku Elizabetes ielā, kas izbūvēta saglabājot vēsturisku fasādes sienu, kā arī Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas ēku būvniecību un rekonstrukciju, kā arī ar ES līdzfinansējumu būvētās ūdens attīrīšanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Jaunpiebalgā un Alojā.

Uzziņa:

2009. gada sākumā Merks strādāja 109 inženieri un biroja darbinieki, no kuriem 32 ir sertificēti arhitektūras un dažādu būvniecības nozaru speciālisti, kā arī 61 strādnieks inžneiertehnisko darbu projektos. Augstāko izglītību ieguvuši vai vēl ir ceļā uz to 92 darbinieki. Izplatītākais inženiertehnisko darbinieku amats — būvdarbu vadītājs. Šajā amatā strādā 16 % darbinieku. Savukārt biežāk sastopamais amats strādniekiem ir būvstrādnieks, kurā nodarbināti gandrīz puse strādnieku. 2009. gadā Merks strādāja 44 cilvēki vecumā no 20 līdz 29 gadiem, 56 darbinieki vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 32 darbinieki vecumā no 40 līdz 49 gadiem un 21 darbinieks vecumā virs 50 gadiem. Kopumā uzņēmumā strādā 45 sievietes un 126 vīrieši.