Ģenerālprokuratūra izvērtēs Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas iesniegto informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētāja Bertolta Flika rīcībā.
Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne apstiprināja, ka iesniegums ir saņemts šodien un tas tiks izvērtēts. No ministrijām saņemtā informācija ir klasificēta, tādēļ prokuratūras pārstāve iesnieguma saturu neatklāja.
Arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs plašāku skaidrojumu par iesniegto materiālu būtību nesniedza, uzsverot, ka rīt, 6.augustā, airBaltic jautājums tiks vērtēts valdībā un līdz tam laikam ar kādiem publiskiem paziņojumiem nākt klājā būtu pāragri. Ministrs vien apstiprināja, ka prasība vērsta tikai pret Fliku un tajā norādīts gan uz viņa kā uzņēmuma vadītāja, gan amatpersonas darbībām.
Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis neatklāja prokuratūrai nosūtīto materiālu būtību, vien uzsverot, ka tiesībsargājošajām iestādēm tagad jāvērtē – ir vai nav bijuši pārkāpumi. Turpmākajai rīcībai ar lidsabiedrību valdība arī nolīgusi konsultantus un viņu sniegto informāciju rīt plānots uzklausīt.
Jau ziņots, ka ST sadarbībā ar TM valdības uzdevumā sagatavoja un nosūtīja informāciju Ģenerālprokuratūrai par iespējamajiem pārkāpumiem airBaltic valdes priekšsēdētāja rīcībā, laikrakstam Diena norādīja SM valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Nav zināms, ko tieši SM un TM savā iesniegumā lūdz izmeklēt. Kā vēsta laikraksts, noprotams, informācijā apkopots abu ministriju, valdības konsultanta Prudentia, kā arī auditorfirmas PricewaterhouseCoopers agrāk secinātais, veicot dažādas pārbaudes airBaltic. Saturu atklāt nevaru, tā ir ierobežotas pieejamības informācija, uz Dienas jautājumu par iesnieguma būtību atbildējis Matīss.
Iepriekš SM, TM un Valsts kancelejas juristi ilgstoši apsvēra, vai valsts rīcībā ir pietiekami daudz argumentu, lai vērstos tiesībsargājošajās iestādēs. Paredzams, ka valdība nākamnedēļ kārtējo reizi spriedīs par to, vai un kā valstij kā airBaltic līdzīpašniekam būtu jāiesaistās aviokompānijas finanšu situācijas stabilizēšanā. Valdībai jāizšķiras, vai pārņemt airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas kapitāla daļas vai vienoties par aviokompānijas glābšanu kopā ar otru akcionāru.
Kā ziņots, valsts ir saņēmusi neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.