Šobrīd Tukuma un apkaimes pašvaldībās atkritumus izved uzņēmums Eco Baltija, kas šādas tiesības ieguva pirms četriem gadiem rīkotajā konkursā. Līgums beidzas 2018.gada martā. Tukuma dome nolēmusi turpmāk iztikt bez konkursu rīkošanas, ziņo raidījums Nekā personīga.
Tāpat raidījums vēsta, ka likums ļauj šādi rīkoties, ja pašvaldībai ir savs atkritumu saimniecības uzņēmums. Un te lieti noder SIA atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra, kur Tukumam ir 20% kapitāla daļu. Tukuma pašvaldība pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolēmusi jau tagad noslēgt līgumu ar savu uzņēmumu Piejūra.
Šī brīža Tukuma domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmanis raidījumam komentē: «Ar ko šāds pakalpojumu sniedzējs būs labāks? Ar to, ka šis pašvaldības uzņēmums nodrošina iedzīvotājus no savākšanai līdz apglabāšanai. Bez starpposmiem, visus arī starpposmus nodrošinot patstāvīgi.»
Uzņēmums Piejūra savulaik ticis radīts atkritumu glabāšanai un šķirošanai. Tam ir poligoni Kandavā, Rojā, Talsos, Jūrmalā un Tukumā. Tomēr šis pašvaldību SIA nekad nav nodarbojies ar atkritumu savākšanu. Tam nav ne tam vajadzīgās pieredzes, ne resursu. Viss būs jārada no jauna, noskaidrojis raidījums Nekā personīga.
Savukārt INDRA RASSONE SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra valdes priekšsēdētāja Indra Rassone raidījumam izsaka savu neizpratni par notiekošo, uzdodot vairākus retoriskus jautājumus: «Kas jums ir nepieciešams, lai jūs varētu šo pakalpojumu veikt? Mums ir nepieciešami gan atkritumu konteineri, gan transports, ar ko to darīt. Vai esat aprēķinājuši, cik lieli ieguldījumi būs vajadzīgi? Jā ir veikts aprēķins tehniskais, pie kura jau mēs strādājam vairāk kā divus gadus un jā, tie ir apmēram divi miljoni, 1,85 miljoni. No kurienes jūs šos līdzekļus ņemsiet, vai uzņēmumam pašam tādi ir? Tie būs kredītlīdzekļi.»
Tāpat raidījums noskaidrojis, ka iedzīvotājiem jaunais atkritumu savācējs izmaksās dārgi. Par atkritumu izvešanu uzņēmums Piejūra no tukumniekiem un apkaimes iedzīvotājiem prasīs 11,7 eiro kubikmetrā, kas ir par 2,5 eiro vairāk nekā šobrīd.
Uzņēmuma vadītāja cenas kāpumu skaidro ar dabas resursu nodokļa pieaugums no 2018.gada. Un nākotnē cena augšot vēl, jo pieaugšot maksa par glabāšanu un pārstrādi, ko atkritumu glabātājs Piejūra prasīs savācējam Piejūra. Tukuma dome jau paredzējusi sev tiesības tarifu celt. Privātuzņēmējam piedāvātā cena bija jāgarantē visā līguma laikā, norāda raidījums.
Vienlaikus sarunā ar Nekā personīga Rassone saka: Tas ir lēmumprojektā atrunāts un tiek saglabāts uz septiņiem gadiem, ja nemainās dabas resursu nodoklis un nemainās degvielas cena un nemainās mūsu apstiprinātais tarifs. Visticamāk viņš mainīsies. Šobrīd esam nofiksējuši esošo situāciju. Bet tad, kad sabiedrisko pakalpojumu regulators izmainīs mūsu tarifu, arī šo te dabas resursu nodokļa komponenti, tad viņš arī, protams, mainīsies.»
Ar savu līdzšinējo uzdevumu – atkritumu šķirošanu uzņēmums Piejūra nav ticis galā, paziņo raidījuma Nekā personīga žurnālisti. Turpinot, viņi vēsta, ka par 24 miljoniem izbūvējis poligonus. Eiropas strkutūrfondu projektā paredzēts, ka tur atkritumus gan glabās, gan šķiros.
Tāpat žurnālisti raidījumā stāsta par savu pieredzi, nonākot kādā no uzņēmuma glabātuvēm: «Kad mēs ieradāmies Kandavas un Rojas glabātuvē, tur svilpoja vējš. Arī uzņēmuma publiskā informācija liecina, ka 2016.gadā tas sašķirojis divreiz mazāk atkritumu, nekā apņēmies Eiropas projektā. Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākusi interesēties, vai nav jāpieprasa daļa no Eiropas miljoniem atgriezt.»
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA) Kaspars Gerhards par esošo situāciju komentē: «Protams, tam visam ir jāseko un, ja tur būs kādas nobīdes, tas nozīmē, ka būs kāda daļa neattiecināmie izdevumi un tad attiecīgi viņi būs jākompensē, vai nu valstij, vai reversi griežoties pie pašvaldībām, šīs summas būs jāatgūst, ja tās tiks atdzītas par neattiecināmām izmaksām.»
Tāpat Gerhards uzskata, ka Tukuma pašvaldība izvēlējusies neefektīvāko veidu, kā tikt pie atkritumu savācēja. Ja iepriekš par atkritumu savākšanu bija atbildīgs privātuzņēmums, tad tagad visas biznesa problēmas būs uz iedzīvotāju pleciem.
Turpinot, viņš saka: «Ja mēs tomēr šeit ejam uz skaidriem saimnieciskiem principiem, ja mēs tomēr esam Eiropas Savienības valsts, kur ir brīva kapitāla un brīvas saimniecības nodrošināšana, mums tomēr būtu šie principi jāievēro.Tirgus tomēr nosaka diezgan daudz ko. Un uzņēmējs, kurš uzņemas risku, daudz atbildīgāk izturas gan pret savu naudu, gan par to, kā strādāt.»
Šobrīd jau puse pašvaldību privāto atkritumu savācēju vietā noslēgušas līgumus ar pašu uzņēmumiem. Sašutusi par to ir Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Viņa pauž aizdomas, ka pašvaldību vadītāji ir ieinteresēti savu uzņēmumu radīšanā, jo tādējādi mazinās finanšu caurskatāmība. Panākt kādas izmaiņas esot ļoti grūti, jo pašvaldību lobijs valdībā un Saeimā esot akmensciets un nesatricināms, noskaidrojis raidījums Nekā personīga.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama raidījumam saka: Situācija mūs vairs nepārsteidz. Turpinās uzvaras gājiens, ka pašvaldības iesaistās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, to noslēdzot konkurencei. Nu un ko jūs tur varētu darīt? Mēs varētu, protams, runāt, aicināt pašvaldības, lai iegūtu kaut kādus efektivitātes ieguvumus, labumus no tā, ka ir konkurence un arī tajos gadījumos, kad ir inhouse pakalpojums, tomēr rīkot konkursu.»
Tāpat raidījums noskaidrojis, ka valdībā šobrīd skata Ekonomikas ministrijas priekšlikumu likumā noteikt Konkurences padomei tiesības iejaukties pašvaldību lēmumos, ja tie saistīti ar konkurences ierobežošanu. Tomēr pieņemts tas vēl nav.
Nobeigumā raidījumam Tukuma domes priekšsēdētājs komentē: Piejūras reģionā šāds lēmums ir pieņemts gan Engures novadā, gan Jaunpils novadā, gan Kandavas novadā, arī Mērsrags un Roja ir pieņēmuši šādus lēmumus, ka tie ietilpst šajā Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Tad jau jūs sarunājāt ar šīm pašvaldībām, ka jūs kopā tā darīsiet. Nu neviens nav sarunājis.»
Daudzas pašvaldības nonāk pie šī globālā slēdziena, ka atkritumu apsaimniekošana ir ierakstīta kā pašvaldības autonomā funkcija, kas pašvaldībai arī jānodrošina, lai nebūtu šo starpposmu, saka Lukmanis.
Ref: 225.000.103.1100