Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta amatu Gijs Ferhofstads (Guy Verhofstadt) otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni (Antonio Tajani).
Vienlaikus tiek ziņots, ka liberāļu frakcija Eiropas Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE) un konservatīvā Eiropas Tautas partija (EPP) noslēgušas vienošanos par sadarbību nolūkā vērsties pret populistiem un eiroskeptiķiem.
ALDE un EPP aicinājusi arī citas frakcijas pievienoties savai koalīcijai.
«EPP frakcija vienmēr ir uzstājusi uz pieeju, kas balstīta sadarbībā, un mēs paliekam uzticīgi šim principam (..). Mēs vēlamies kopīgi rīkoties Eiropas pilsoņu labā un gādāt par Eiropas stabilitāti,» savā paziņojumā norādījis konservatīvo frakcijas līderis Manfrēds Vēbers.
Savukārt Ferhofstads, kas ir ALDE vadītājs, norādījis, ka vienošanās ar EPP ir «pirmais svarīgais solis proeiropeiskas koalīcijas veidošanai un mūsu savienības nostiprināšanai,» kas nepieciešama laikā, kad Eiropas Savienībai (ES) nākas stāties pretī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un jaunievēlētajam Baltā nama saimniekam Donaldam Trampam.
Viņš piebildis, ka koalīcija esot atvērta visām proeiropeiskajām frakcijām un ka tās mērķis esot meklēt idejas ES kursa mainīšanai.
Vienošanās paredz ES robežapsardzes un krasta apsardzes nostiprināšanu, eirozonas pārvaldes modificēšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, Eiropas aizsardzības spēku veidošanu un bloka izlūkdienestu spēju izvērtēšanu terorisma un starptautiskās noziedzības apkarošanā.
Vienošanās paredz arī to, ka abas frakcijas EP prezidenta vēlēšanās balsos par Tajāni.
Kā ziņots, EP otrdien vēlēs savu jauno prezidentu, kuram amatā jānomaina Martins Šulcs, kurš pārstāvēja sociālistu frakciju.
Neierasti sīvā sacensība par šo amatu, ko izraisījis sociālistu un konservatīvo «lielās koalīcijas» sabrukums, var novest pie eiroskeptiķu ietekmes pieauguma, kā arī nākotnē bremzēt EP darbu.
Vislielākās izredzes ir 63 gadus vecajam Antonio Tajāni, kas pārstāv konservatīvos un ir bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni tuvs līdzgaitnieks. Viņu atbalsta EP lielākā frakcijas – EPP un pēc vienošanās ar ALDE arī liberāļi.
Tas ievērojami nostiprinājis Tajāni izredzes.
Tomēr atšķirībā no iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, pirms kurām parasti tika panākta vienošanās starp lielākajām frakcijām – konservatīvajiem un sociālistiem, šoreiz balsojuma iznākums nav tik paredzams un Tajāni gaida reāla sacensība ar sociālistu izvirzīto kandidātu – 58 gadus veco Džanni Pitellu (Gianni Pittella).
Kopumā kandidātus bija izvirzījušas septiņas no astoņām EP frakcijām. Vienīgā, kas atteicās piedalīties sacensībā bija Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD), kurā vadošo lomu spēlē britu eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP).
Pēc Ferhofstada paziņojuma par savas kandidatūras atsaukšanu atlikuši seši kandidāti.
Balsošana notiks aizklāti, un prezidenta ievēlēšana var notikt četrās kārtās.
Atkāpjoties no desmitgadēm ilgās tradīcijas, saskaņā ar kuru EP prezidenta krēslā viens otru nomainīja konservatīvo un sociālistu pārstāvji, Pitella paziņojis, ka šoreiz veicinās patiesas debates un sacensību, lai kliedētu priekšstatu, ka visas lielākās partijas ir istablišmenta sastāvdaļa.
Taču tas patiesībā var veicināt eiroskeptiķu ietekmes pieaugumu, jo viņu balsis var būt izšķirošas balsojuma iznākuma noteikšanā un Tajāni uzvaras gūšanai var būt nepieciešamas Marinas Lepēnas vadītās Francijas Nacionālās frontes (FN) vai UKIP deputātu balsis.
Ja Tajāni gūs uzvaru, konservatīvo rokās nonāks visi trīs augstākie Eiropas Savienības (ES) amati, jo Eiropas Komisijas prezidents krēslu ieņem Žans Klods Junkers, bet Eiropadomes prezidents ir Donalds Tusks. Viņi abi arī nākuši no EPP.
Sociālisti brīdinājuši, ka gadījumā, ja Pitella neuzvarēs EP prezidenta vēlēšanās, viņi centīsies panākt citu vadošo amatu pārdali, kas tikai vairotu jau tā krīzē nonākušās ES nestabilitāti.
Ref:224.000.103.191