««Martinsons izgāž Māri Skujiņu!» skarbi ziņo mediju virsraksti! «Vajadzēja izvērtēt savu pagātni, būt gatavam atbildēt uz jebkurām šaubām, ja reiz pieteicās konkursā uz valsts iestādes vadītāja amatu!» Šādi un līdzīgi Skujiņa kandidatūras caurkrišanu komentē politiķi, kuru skatījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta piemērotības izšķirošs rādītājs ir uzņēmēja Māra Martinsona pazīšanas fakta noliegšana,» saka Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.
«Lai arī kāda ir patiesība par uzņēmuma Energo Capital gaņģos tālajā 2012.gadā, iespējams, notikušo Skujiņa un Martinsona ceļu krustošanos, kuru izskaitļojusi pētnieciskā žurnālistika, skaidrs ir tas, ka šis fakts, visticamāk, nebija iekļauts VID ģenerāldirektora amata kandidātu atlases kritērijos, kurus noteikusi Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas izveidotā komisija,» turpina deputāts.
«Tomēr tā vai citādi, tieši Skujiņa un Martinsona pazīšanās fakta precizējums ir kļuvis par Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un finanšu ministres darba kārtības jautājumu. Tomēr cik pamatota un ierasta ir šāda prakse? Nopietni ironiskā kārtā rodas jautājums nevis par to, kāpēc Valsts kancelejas atlases komisijas izvēlētais pretendents tik ātri pirmo grūtību priekšā izkāra balto atkāpšanās karogu, bet gan tas, vai pret VID ģenerāldirektora amata kandidātu attiecinātā potenciālo paziņu reputācijas vētīšanas prakse tagad tiks piemērota arī visās citās valsts pārvaldes situācijās? Arī nākamajos valsts amatpersonu atlases gadījumos? Šādas ķecerīgas domas nāk galvā, ja zināms, ka, neskatoties uz «Martinsona fenomenu» Skujiņa izgāšanā, Martinsona uzņēmumus dažādu celtniecības projektu realizēšanā turpina izvēlēties ministrijas, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes. Kur gan šeit ir konsekvence?» izdevumā Latvijas Avīze publicētajā rakstā retoriski jautā Kristovskis.
«Taču tā ir nepieciešama! Ja jau reiz valsts pārvalde un politiķi Saeimā Skujiņa reputāciju mēra pēc «Martinsona olektes», tad ir vērts atgādināt, ka Latvijā ir ne mazums citu odiozu personu, kuru skandalozā publicitāte, regulāra līdzdalība ētiski apšaubāmos saimnieciskos darījumos, šādu personu pazīšana vai pat kopīga kāršu spēle nebūt nav bijusi šķērslis citu gribētāju nokļūšanai visaugstākajos valsts amatos,» uzsver deputāts.
Viņš turpina: «Pat vēl vairāk. Nereti šādu apšaubāmas reputācijas personu atbalsts ir bijis izšķirošs tās vai citas «piemērotas» amatpersonas izvēlē. Turklāt dažkārt šādas apšaubāmas reputācijas amatpersonas vada atsevišķu tautsaimniecības nozaru asociācijas, tiek ieceltas ietekmīgos valsts amatos. Viena no šādām plaši zināmām personām ir prettiesiski Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu sagrābušais Aivars Lembergs, kuram mūsu valsts tiesa ir noteikusi aizliegumu šo amatu ieņemt. Vai Lemberga reputācija ir labāka par Martinsona reputāciju? Diezin vai! Kā zināms, kopš šā gada sākuma Lembergam četras dienas nedēļā ir jāpavada uz smagos amata un ietekmes noziegumos apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā, kamēr par uzņēmēja Martinsona šāda konteksta pienākumu nekas vēl nav dzirdēts.»
«Un tomēr tieši Martinsona iespējama pazīšana pirms sešiem gadiem kļuva par šķērsli Skujiņa nonākšanai VID ģenerāldirektora amatā. Kāda gan ir valsts pārvaldes un Saeimas politiķu morāle, piemērojot vienus pazīšanās standartus VID direktora amata kandidātam Skujiņam, savukārt pret citiem, arī pret sevi, attiecinot citus? Kāpēc Lemberga reputācija nekaitē tiem, kas viņu sēdina pie valdības koalīcijas sarunu galda, iesaka par Ministru prezidenta kandidātu vai ieaicina kabinetos, kur sadala valsts kopējos labumus? Kāpēc Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas izveidotā komisija, kāpēc politiķi Saeimā pretendentiem neuzdod jautājumu: vai tu pazīsti Lembergu?» ar retoriskiem jautājumiem turpina Kristovskis.
«Nav notiesāts, nevainīguma prezumpcija. Šāds skaidrojums jau ir notrulinājis Latvijas sabiedrību. Tāpēc Lemberga reputācija daudzus nebaida. Aptaujas rāda, ka sabiedrība vēlas prettiesiski amatu sagrābušajam Ventspils pilsētas mēram līdzināties! Taču, ja tiesa paveiks savu darbu un Lembergs vairs ne tik tālā nākotnē saņems notiesājošu spriedumu? Kā būs tad? Kā būs ar to politiķu, valsts amatpersonu un sadarbības partneru reputāciju, kas Lembergu pazīst, pašreiz kopā strādā, joprojām izpilda viņa norādes? Vai Lembergs kļūs par šķērsli tūkstošiem ļaužu izaugsmē, līdzīgi kā Martinsons Māra Skujiņa gadījumā. Un vai Lembergs tādā gadījumā būtu vienīgā persona, pret kuru mēra kandidāta reputāciju?» pauž Kristovskis.