Premjera amata kandidāts Aldis Gobzems no KPV LV atsaucis savu valdības piedāvājumu partijām un plāno jaunajā Ministru kabinetā aicināt bezpartejiskus profesionāļus. «Gadījumā, ja mans piedāvātais valdības sastāvs netiks apstiprināts, aicināšu Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izsludināt ārkārtas vēlēšanas,» tā Gobzems.
«Vai nu mans piedāvātais Ministru kabinets, vai ārkārtas vēlēšanas,» žurnālistiem piektdien, 7.decembrī, norādījis premjera amata kandidāts.
«KPV LV valde un frakcija apliecinājusi, ka Ministru kabineta sastāvu veido izvirzītais premjers, tas ir, es. Mans pilnvarojums veidot Ministru kabinetu nav atcelts,» uzsvēris Gobzems, piebilstot, ka atbilstoši tam līdz pirmdienai, 10.decembrim, viņam ir uzticēts vienpersoniski pieņemt lēmumus attiecībā uz jauno valdību, un ir skaidrs, ka brīdī, kad tiks nokomplektēts Ministru kabineta sastāvs, politiķis ar savu piedāvājumu ies arī uz KPV LV frakciju.
«Ir skaidrs, ka pirmdien balsošana par jauno valdību nenotiks. Prezidents man licis pirmdienn uz pili aiznest provizorisku valdības sastāvu, un tas arī tiks izdarīts. Man ir vēl trīs dienas,» norādījis Gobzems, pieļaujot, ka Saeimu par jauno valdību varētu aicināt balsot ceturtdien, 13.decembrī.
Politiķis piebildis, ka viņš ar savu piedāvājumu nāks klajā tuvākajās trīs dienās.
Ministru prezidenta amata kandidāts jauno valdību plāno veidot no nozaru profesionāļiem – personām, kas nepieder partijām, samazinot ministru skaitu valstī. Pirmdien, 10.decembrī politiķis ar savu piedāvājumu plāno iepazīstināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
BNN jau rakstīja, ka Gobzems ceturtdien, 6.decembrī izteicis aicinājumu Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP) neatteikties no dalības viņa veidotajā valdībā. «Jāni Bordān, citas tādas iespējas mums nebūs realizēt maksimālo no mūsu programmām. (..) Es arī neticu, ka JKP par drosmīgu, godīgu un gudru uzskatīs iešanu ideoloģiskā pretpola un Bordāna valdības gāzēja Attīstībai/Par! veidotā valdībā ar mazāku ietekmi un mazākām iespējām realizēt savu programmu, atstājot savus partnerus KPV LV opozīcijā. Es neticu, ka JKP par drosmīgu, godīgu un gudru uzskatīs nevēlēšanos pildīt 4 000 zīmju programmā cilvēkiem solīto, slēpjoties aiz karoga ar līnijām un būtībā uzmetot vēlētāju,» uzsvēris Gobzems.
Tikmēr Bordāns, atsaucoties uz Gobzema aicinājumu, izplatītajā paziņojumā uzsvēris, ka jau sākotnēji, JKP biedru sapulcē stingri definēts, ka gadījumos, ja tas būs matemātiski iespējams, politiskais spēks atbalstīs jaunās koalīcijas izveidi bez partiju Saskaņa un Zaļo zemnieku savienība (ZZS) piedalīšanās. «Jaunie konservatīvie uzskata, ka Saskaņa ir pretvalstisks spēks, kura darbība bieži vien notiek nevis Latvijas valsts un tās iedzīvotāju, bet gan citu valstu interesēs, savukārt Zaļo zemnieku savienība ir politiskā partija, kas visspilgtāk raksturo līdzšinējo, duļķaino un nesaprotamo politikas vidi, kas kategoriski nav pieņemama mūsu partijas biedriem un arī vēlētājiem,» norādījis politiķis.
Partija paudusi apņemšanos sēsties pie sarunu galda, lai no četrām partijām – Jaunā konservatīvā partija, Kam Pieder Valsts?, Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība izveidotu valdību. «Šai valdībai būtu garantēts Saeimas vairākuma atbalsts ar vairāk nekā 50 balsīm,» paziņojumā norādījis Bordāns.
Jāpiebilst, ka KPV LV līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš neatbalstījis ZZS dalību valdībā, tādējādi iebilstot paša partijas biedra, premjera amatam nominētā Gobzema piedāvātajam valdības modelim. «Mans viedoklis ir tāds, ka Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), manuprāt, ir Latvijas lielākā nelaime – es esmu to teicis daudzas reizes,» savu nostāju aģentūrai LETA pauž Kaimiņš. Politiķa sirdsapziņa neļaujot iet koalīcijā ar ZZS veidojošo partiju Latvijai un Ventspilij.
Gobzema izredzes izveidot valdību iepriekš bija atkarīgas no vienošanās ar JKP par ZZS dalību valdībā. Gobzems visvairāk ministru posteņu bija piedāvājis JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
Kā zināms, Valsts prezidents Gobzemam devis divas nedēļas laika – līdz 10.decembrim, lai viņa veidotā valdība iegūtu vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Prezidents piebilda, ka gadījumā, ja tas neizdosies, tad Gobzema nomināciju atsauks, bet viņš cer, ka partijas spēs panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.