Kaut arī Lietuvas banka pieņēmusi lēmumu par Snoras bankas likvidāciju, nedomāju, ka Lietuvas valdības lēmums varētu būt citāds. Līdz ar to arī mums jādomā par sliktāko risinājumu, norāda Eiroparlamenta deputāts, ekspremjers Ivars Godmanis, paužot uzskatu, ka šajā gadījumā tas būtu pareizākais.
Turklāt, kā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina Godmanis, viņaprāt, šāds Lietuvas Bankas lēmums jau bija gaidāms. Tomēr, pēc politiķa domām, Parex bankas un Krājbankas gadījumi savā starpā nav salīdzināmi, jo Parex lietā nekonstatēja kriminālpārkāpumus.
Vienlaikus Godmanis pauda pieļāvumu, ka Krājbankas gadījums Latvijas ekonomikai tomēr būs kārtējais smagais trieciens. Viņš uzsvēra, ka Latvija nevar izglābt Krājbanku viena pati, jo 100 – 200 miljoni latu, kas tam būtu nepieciešami, valstij ar tik mazu budžetu kā Latvijā, ir liela summa, it īpaši pašreizējās konsolidācijas apstākļos.
Likvidējot Krājbanku, no valsts iestāžu puses sekos kompensāciju izmaksāšana noguldītājiem un darbs pie bankas aktīvu atgūšanas, kas proporcionāli tiks izmaksāti noguldītājiem.
Jādomā, kāpēc Igaunijā, Luksemburgā nav tādas krīzes – jo ir svarīgi, kam pieder bankas. Zviedru bankas ir stabilas, jo tās pieder simts tūkstošiem cilvēku, līdz ar to tā nav iespaidojama no akcionāriem, un ir mazs risks, ka tur kaut kas varētu notikt.
Tāpat viņš pauda uzskatu, ka jau labu laiku, kopš banku sistēmā ir vairāk par 20 bankām Latvijā un tās piesaista noguldījumus, no kuriem 51% nāk no nerezidentiem, būtu jādomā, cik daudz garantiju valstij vajadzētu uzņemties.
Salīdzinot Igaunijas, Luksemburgas situāciju, kas banku krīzi neizjūt, domāju, kā vajadzētu rīkoties. Noguldījumiem jābūt, taču tur, kur nerezidentu ieguldījumi ir lielā daudzumā, FKTK uzraudzībai jābūt lielākai, tā Godmanis.
Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta.
Ref: 102.000.102. 314