«Es atkāpjos, jo nav iespējams, strādāt iekšlietu ministra amatā, ja nav premjera atbalsta. Šobrīd nav tas laiks, kad atriebībā par netaisnīgu lēmumu partija pamestu valdību, līdz ar to sadarbība turpināsies,» pirmdien, 16.maijā, paziņojusi iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), kura nolēmusi demisionēt.
«Par turpmāko sadarbību lemsim apvienībā – gan ar Nacionālo apvienību (NA), gan citiem, gan premjeru. Tas nenozīmē, ka esam gatavi kļūt par cilvēkiem, kas destabilizēs valdību,» preses konferencē sacījusi Golubeva.
Vaicāta, vai Attīstībai/Par! (AP) paliks valdībā, viņa sacīja, ka
šajā jautājumā jāsagaida partijas paziņojums pēc koalīcijas sarunām, kas notiek tieši tagad.
«Nedomāju, ka AP rīkosies pēc principa «aci pret aci», lai apmierinātu atriebības kāri, taču uzskatu, ka ne tuvu visi ministri šajā valdībā nav vienādi labi strādājuši. Par to pavisam drīz varēs spriest arī paši vēlētāji,» tā Golubeva, uzsverot, ka ir valdībā panākusi algu celšanu policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem. «Es nedomāju, ka man būtu jākaunas par savu darbu Iekšlietu ministrijā.»
BNN jau vēstīja, ka Nacionālās apvienības Saeimas frakcija un valde ir nolēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā.
NA paziņojumā uzsver – ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.
«Tas, ko 9. un 10.maijā ikviens Latvijai lojāls cilvēks bija spiests piedzīvot savā valstī, ir nepieņemami. To nevaram uzskatīt par ikdienišķu negadījumu, par ko politiskā atbildība aprobežojas ar simbolisku kritiku un solījumu laboties,» paziņojis NA vadītājs, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Tāpat ziņots, ka, neraugoties uz aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.
Nākamās dienas rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, kā rezultātā pie pieminekļa atkal pulcējās cilvēki.
Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā. Policijas vadība ir atzinusi, ka norisēm 10.maijā īsti nebija gatava, tomēr uzsverot, ka beigu galā pulcēšanās novērsta un pārkāpēji aizturēti.
Golubeva, komentējot Uzvaras parkā notikušo, paziņojusi, ka tie, kas slavēja agresiju vai lietoja tās simboliku, ir aizturēti, ieskaitot jaunieti ar Krievijas karogu. «Policija aizstāvēja Latvijas pilsoņu tiesības, arī pielietojot spēku, kad nepieciešams,» uzsvēra politiķe. Golubeva 11.maijā tika paziņojusi, ka demisionēšanas iespējas neizskata.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savukārt bija noteicis vairākus uzdevumus Golubevai, tajā skaitā steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā atbildīgo institūciju darbības izvērtējumu attiecībā uz drošības pasākumu plāna izstrādāšanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, liecina premjera biroja izplatītais paziņojums presei pēc 9. un 10.maija notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā.