Graudaugu kopraža šogad tomēr gaidāma būtiski mazāka par iepriekš prognozēto un varētu būt ap 2 509,3 miljoni tonnu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu septembrī veiktā graudaugu ražas prognozes. Augustā prognozētā optimistiskā graudu kopraža – 2 629,4 miljoni tonnu – tomēr izrādījusies pārlieku cerīga, portālam BNN norādīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Vislielākais ražas prognozes kritums konstatēts vasaras kviešiem, kam augustā prognozēja kopražu 589,01 tūkstošu tonnu apmērā, bet septembrī – jau par 57 tūkstošiem tonnu mazāk. Būtisks samazinājums arī vasaras miežiem: augustā tās bija 301,8 tūkstoši tonnu, septembrī – vairs tikai 282,9 tūkstoši tonnu. Krietni mazāk arī vasaras rapsim – attiecīgi 43,8 un 36,1 tūkstoši tonnu.
«Latgalē un Vidzemē, kur ražas novākšana bija vissarežģītākā, īpaši vasarājiem, ražas prognoze samazināta visvairāk. Par lielāko problēmu vasarāju novākšanā šī reģiona zemnieki min pārlieku nezāļainību, ko radīja ilgstošais mitrums, kā arī veldri, kura pēc augusta lietavām vairs nebija novācama,» skaidroja Balodis.
Ar ziemas kviešiem šogad apsēti 329,8 tūkstoši hektāru, kuru kopražu prognozē 1 352,2 tūkstošu tonnu apjomā (augustā prognozēja 1 385,2 tūkstošus tonnu). Rudzi iesēti 36,1 tūkstošu hektāru platībā, kopraža gaidāma 126,0 tūkstoši tonnu (129,0 tūkstoši tonnu augustā). Tritikāle iesēta 9,2 tūkstošu hektāru platībā, kopraža – 32,2 tūkstoši tonnu (33,1 tūkstotis tonnu augustā). Kartupeļi aizņēma 24,3 tūkstošus hektāru, kopraža plānota 554,0 tūkstoši hektāru (597,8 tūkstoši tonnu augustā). Ziemas rapsis apsēts 89,3 tūkstošu hektāru platībā, kopraža – 217,0 tūkstoši tonnu (241,1 tūkstoši tonnu augustā).
Kopumā Latvijā graudaugi šogad aizņem 710,1 tūkstoti hektāru, kur ziemāju platības ir 375,1 tūkstoši hektāru, bet vasarāju – 335,06 tūkstoši hektāru. Kopējā rapšu platība ir 115,0 tūkstoši hektāru un kopraža septembrī tiek prognozēta 253,0 tūkstošu tonnu apjomā pretstatā augustā prognozētajām 284,9 tūkstošiem tonnu.
Ne vien ražas novākšana, bet arī ziemāju sēja Vidzemē un Latgalē krietni aizkavējusies. “Ziemājiem jau bija jābūt iesētiem, taču pašlaik vēl ļoti daudzi saimnieki to tikai sēj. Vissliktāk klājas bioloģiskajās saimniecībās. Kad varēja tikt uz lauka, lai nokultu, piemēram, auzas, kas pērn tika eksportētas pat uz ASV, kult vairs nebija ko, – graudi bija sadīguši jau uz lauka,” norādīja LLKC Limbažu biroja lauku attīstības konsultante Brigita Skujiņa.
LLKC speciālisti norāda, ka Kurzemē un Zemgalē ziemājiem šoruden bijis ļoti labs sējas laiks, kaut arī daži lauki vēl tiek sēti. Smagākajās augsnēs problēmas sagādāja tās apstrāde, jo smagā tehnika kulšanas laikā augsni sablietēja un tā biji slikti sastrādājama. Būtisks ziemājiem pašlaik ir lietus, jo sausuma dēļ iesētie graudi pagaidām nedīgst. Ja šonedēļ nokrišņu būs pietiekami, tad ziemāji līdz ziemai paspēs attīstīties veiksmīgai pārziemošanai, norāda LLKC speciālisti.
Ref:113.000.103.200518