Graudu ražas novākšana lielākos apmēros šogad Latvijā varētu sākties jau jūlija otrajā pusē, kas ir agrāk nekā vidēji Latvijā citus gadus, atzīst aptaujātie lauksaimnieki.
Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža teic, lai gan atsevišķos laukos graudus varēs ievākt arī ātrāk, nopietni ražas kulšanas darbi sāksies jūlija otrajā pusē – ap 17., 18. un 20.jūliju, kas ir agrāk nekā citus gadus. «Parasti ap 16., 17. un 18.jūliju mēs saņemam tikai pirmās graudu ražas kravas no saulē izdegušajiem zemesgabaliem, bet reāla ziemas rapša kulšana sākas jūlija beigās. Pagājušogad vispār rapsi sāka kult krietni vēlāk. Taču šogad ražas novākšana sāksies vismaz desmit dienas ātrāk,» stāsta Ruža.
Vienlaikus viņš piebilst, ka graudu ražas novākšana ir arī atkarīga no laika apstākļiem. Ja būs lietus, graudu ražu varētu sākt vākt arī vēlāk, savukārt, ja atgriezīsies karstums, tas notiks daudz agrāk. Viņš norāda, ka saistībā ar pagājušajā gadā nelabvēlīgajiem sējas apstākļiem un sausuma dēļ kopumā Latvijā potenciālā graudu raža šogad saruks par vismaz 30% salīdzinājumā ar to, kāda tā būtu varējusi būt.
Ruža teic, ka neliels jūnijā pakāpeniski uznācis lietus, kā arī vēsāki laika apstākļi salīdzinājumā ar jūnija sākumu ir mazliet mazinājuši stresu graudaugiem un zemi mitrinājuši. «Tur, kur šis lietus «trāpīja» parādījies mazliet optimistiskāks skats uz graudu ražu. Graudi vārpās būs rupjāki un kaut kas uzlabosies kvalitātes ziņā,» teic Ruža, piebilstot, ja mitruma ietekmē graudi piebriedīs un būs pietiekami augsta graudu tilpummasa, šogad Latvijā varētu izdoties ievākt augstas kvalitātes pārtikas graudus.
Kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teic, ka graudu ražas novākšana šogad varētu sākties jau 20.jūlijā, kas ir ātrāk nekā vidēji Latvijā tas parasti notiek. Laika apstākļu dēļ potenciālā graudu raža Latvijā šogad saruks par 20-25% salīdzinājumā ar to, kāda tā vidēji būtu varējusi būt.
Viņš piebilst, ka sausuma radītās sekas graudaugu sējumiem bija neatgriezeniskas, līdz ar to jūnija otrajā pusē uznākušais lietus graudaugiem daudz nelīdzēja, taču nelielu atspaidu tas ir devis. «Graudkopji, viennozīmīgi, necer uz nekādām rekordražām, bet lietus vismaz saglābs esošo ražu un cerības uz graudu ražu ir,» stāsta Jansons, atzīstot, ka graudu raža šogad būs mazāka nekā pērn, kad graudu ražas veidošanās periodā bija labāki apstākļi. Tomēr pastāv cerības, ka šogad ievāktie graudi būs labas kvalitātes, ja graudaugi ir atbilstoši mēsloti. Pēc Jansona teiktā, pašreizējie laika apstākļi var veicināt normālas graudu tilpummasas veidošanos.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis apstiprina, ka drīzumā graudu ražas novākšana varētu sākties masveidā.
Viņš piebilst, ka līdzšinējais sausuma periods ir beidzies un nokrišņi veldzējuši graudaugus un devuši tiem iespēju ataugt. Tomēr kopumā lielākoties lietus uznācis par vēlu un graudaugu attīstību varēja ietekmēt tikai minimāli. «Principā visiem graudaugiem, rapsim un dārzeņkopības kultūrām ražas apmēra potenciālu nosaka tieši laika apstākļi iepriekšējos mēnešos. Laika apstākļi patlaban vairāk ietekmē tieši kvalitāti. Iespējams, tagad nedaudz var palielināties graudu rupjums, ja augs nav pilnībā gājis bojā, tas var uzsūkt papildus mitrumu,» teic Balodis, vienlaikus prognozējot, ka sliktāk graudaugiem vairs nekļūs.
Viņš piebilst, ka sausums visnegatīvāk ietekmējis graudaugus Kurzemē un Zemgalē, kur situācija nav salīdzināma ar Latgali un Vidzemi, kur mitruma bijis vairāk un būs gan laba graudaugu kvalitāte un raža. Šogad vidēji būs zemāka graudu raža nekā pērn, jo iesēts vairāk vasarāju, kam ir mazāks ražas potenciāls un kuri sausumā cieta visvairāk.