Grieķijas vadītāji saskārušies ar jaunām grūtībām, pieņemto nepopulāras reformas, lai nodrošinātu 130 miljardu eiro (90 miljardus latu) palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem.
Valsts līderi ir «iesprostoti» starp saviem aizvien neapmierinātajiem Eiropas Savienības (ES) partneriem, jo neīsteno noteiktās reformas, un strādniekiem, kas uzsākuši otrdien, 7. februārī, kārtējo streiku pret taupības pasākumiem, raksta Reuters.
ES amatpersonās norāda, ka palīdzības paketi jāapstiprina gan Grieķijai un citām eirozonas dalībvalstīm, gan Eiropas Centrālajai bankai un Starptautiskajam Valūtas fondam līdz šī gada 15. februārim. Tas savukārt paredzētu laiku sarežģītām tiesiskām procedūrām, īstenojot obligāciju maiņu līdz 20. martam.
Dažās eirozonas valstīs, tai skaitā Vācijā un Francijā, parlamenti piekrituši palielināt palīdzības apjomus. Vienlaikus Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) pirmdien, 6. februārī, paudusi sašutumu par eirozonas līderu šķietami nebeidzamajiem strīdiem attiecībā uz Atēnām, kas kavē apstiprināt nepieciešamos taupības pasākumus un reformas.
«Es tiešām nesaprotu, kā papildu laiks var palīdzēt šajā jautājumā. Laiks ir izšķirošais faktors. Daudz kas ir apdraudēts visā eirozonā,» viņa norāda preses konferencē.
Ref: 103.000.103.546