Grieķija un Maķedonija svētdien, 17.jūnijā, parakstīja vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu, kas pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas dos iespēju Maķedonijai tikt uzaicinātai iestāties NATO un sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā (ES).
Vienošanos, kas paredz pārdēvēt Maķedonijas Republiku par Ziemeļmaķedonijas Republiku, parakstīja Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kocijs un Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs.
Parakstīšanas ceremonija notika Grieķijā, Psarades ciematā pie Prespas ezera. Šā ezera krastos atrodas Grieķija, Maķedonija un Albānija.
«Tas ir vēsturisks solis,» ceremonijā sacīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs. «Mūsu valstis atstāj vēsturi aiz muguras un skatās nākotnē,» viņš piebilda.
«Kāda skaista, lieliska un vēsturiska diena,» teica Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs.
Ceremonijā bija klāt ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Maķedonijas nosaukuma jautājumos amerikāņu diplomāts Metjū Nimecs. Viņš bijis starpnieks šī jautājuma risināšanā kopš 1994.gada, kad toreizējais ASV prezidents Bils Klintons viņu iecēla par savu īpašo pārstāvi Maķedonijas jautājuma risināšanā. 1999.gadā Nimecs kļuva par ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi. Nimecam svētdien aprit 79 gadi, tāpēc viņam tika uzdāvināta torte.
Uz ceremoniju bija ieradušies arī ES augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni un ES paplašināšanās komisārs Johenness Hāns.
Pisoderi ciematā, kas atrodas apmēram kilometrus no Psarades, svētdien, 17.jūnijā, aptuveni 500 grieķu nacionālistu protestētāji iesaistījās sadursmēs ar īpašo uzdevumu policiju, kas viņiem neļāva doties uz Psaradi. Policija pret protestētājiem lietoja asaru gāzi.
Savukārt Psarades grieķu pareizticīgo baznīcā vienošanās parakstīšanas laikā par sēru zīmi tika skandināts zvans.
Vienošanās, kuru abu valstu premjeri panāca otrdien, vēl jāratificē abu valstu parlamentos, bet Maķedonijā arī jāapstiprina referendumā.
Grieķija uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.
Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.
Grieķijas iebildumu dēļ Maķedonija ANO un citās starptautiskajās organizācijās uzņemta ar pagaidu nosaukumu «bijusī Dievidslāvijas republika Maķedonija».
Šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties ES un NATO.
Grieķijā notikušas vairākas protesta akcijas pret šo vienošanos, un tās dēļ sestdien pēc opozīcijas pieprasījuma notika neutzicības balsojums valdībai, kas gan cieta neveiksmi.