Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistītajās ambulatorajās ārstniecības iestādēs Latvijā reģistrēti 125 gripas gadījumi – vidēji 120,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Nedēļu iepriekš reģistrēti 173 saslimšanas gadījumi, līdz ar to gripas intensitāte samazinājusies vidēji par 28,9%.
Vēršanās ambulatorajās iestādēs citu akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumos, salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš, palielinājusies par 0,8% un bijusi līdzīga vidējiem rādītājiem iepriekšējās sezonās šajā laika periodā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Vēršanās ambulatorajās iestādēs pneimoniju gadījumos palielinājusies par 13,5%, vidēji reģistrēti 28,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākā saslimstība ar pneimoniju bijusi bērniem 0–4 gadu vecumā grupā. Saslimstība palielinājusies 5–14 gadu un 15–64 vecuma grupā.
Epidemiologi atgādina, ka gripa var būt īpaši bīstama riska grupu iedzīvotājiem – maziem bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem un iedzīvotājiem, kuriem ir blakus saslimšanas un citādi jau novājināta imunitāte.
Gripa ir infekcijas slimība, kas no citām akūtām elpceļu saslimšanām atšķiras ar to, ka tā var izraisīt smagas komplikācijas un pat nāvi. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tāpēc gripas epidēmijas laikā (kas Latvijā ilgst no 8 līdz pat 12 nedēļām) iedzīvotāji aicināti pastiprināti ievērot gripas profilakses pasākumus: censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem un vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus. Tāpat arī rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām, auduma kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas, kā arī nelietot ar gripas slimnieku kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus higiēnas priekšmetus). Atgriežoties mājās, izskalot rīkli un degunu (ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju, vai sāls ūdeni), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 grādiem pēc Celsija, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos, apgrūtināta elpošana, sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.
Jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, parādoties pirmajām saslimšanas pazīmēm. Savukārt, ja ārsta konsultācija nepieciešama ārpus ģimenes ārsta darba laika, var zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17:00 līdz 8:00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro. Maksājuma nosacījums attiecas uz visiem ģimenes ārstiem un dežūrārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Gadījumā, ja pacients ir atbrīvots no pacienta iemaksas, iepriekš minētā pacienta iemaksa 2,85 eiro apmērā nav jāveic. No pacienta iemaksām ir atbrīvoti bērni līdz 18 gadu vecumam, I grupas invalīdi, trūcīgie, politiski represētas personas un vēl vairākas iedzīvotāju grupas.
Ref: 102.000.102.12037