Ja Latgale varētu iegūt lielāku autonomiju un izstāties no Eiropas Savienības (ES), tad tā «būtu plusā» jau nākošajā dienā, intervijā BNN teica Latvijas Nākotnes Institūta direktors, eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.
Viņš norādīja, ka ES jau ir bijuši līdzīgi precedenti – piemēram, Grenlande, kura, iegūstot autonomiju no Dānijas, 1985. gada februārī izstājās no ES, paliekot valsts sastāvā.
«Ja mūsu demokrātijas modelis būtu tāds pats kā Dānijā, un reģioniem būtu lielākas autonomijas iespējas, tad Latgale varētu iegūt lielāku patstāvību un izstāties no ES. Izmaiņas Satversmē varētu rosināt gan Saeima, gan paši cilvēki. Ja par to iestātos Latgales partijas, tad Saeimai vajadzētu to risināt – viņi jau par to algu saņem,» par savas idejas realizācijās iespējām stāstīja eiroskeptiķis.
Grostiņš uzsvēra, ka dalība ES Latgalei ir neizdevīga: «Apmēram 75% eiro fondu līdzekļu paliek Rīgā un Rīgas reģionā, tātad Latgale praktiski neko nesaņem. Reģions maksā naudu tāpat kā visa pāreja Latvija, bet eirofondu nauda līdz viņiem neaiziet».
Viņš piebilda, ka Latvijas ienākumi no ES fondiem ir apmēram tikpat lieli, cik valsts samaksātā biedru nauda. «Šogad Finanšu ministrija oficiāli paziņoja, ka septiņu gadu laikā esam saņēmuši no ES septiņus miljardus latu. Šajā pašā laikā biedru naudā mēs samaksājām aptuveni 900 miljonus latu – starpība ir niecīga. Muitas nodevas būtu mums devuši vairāk, nekā mēs esam saņēmuši no eirofondem,» atklāja Grostiņš, piebilstot, ka eirofondu naudu «reklamē», bet biedru naudu – nē.
Ref: 104.000.103.247
VIENU MILJARDU saņēmām, 900 000 samaksājām. Starpība 100 septiņos gados.
Finansējums uzņēmumiem tālākai attīstībai un izaugsmei! Cityfinances ir ātrākais ceļš ka uzsākt savu biznesa izrāvienu!cityfinances.lv