Līdz šim grunti un līdzekļus Lielā kalna izveidošanai Likteņdārzā ir ziedojušas 50 pašvaldības, vēsta Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.
Lielā kalna būvniecība šogad bija viena no fonda prioritātēm. Plānots, ka Likteņdārzā starp draugu aleju un mežu tiks veidots pļavas ziedu lauks ziemeļu kalna nogāzē un Latvijā augošu jauktu koku mežs otrā, dienvidu pusē.
Auziņa stāsta, ka kopš 2015.gada pašvaldības atbalstījušas materiālu piegādi, vedot zemi 12,5 augstā un 200 tūkstošus kubikmetru apjomīgā kalna uzbēršanai, kā arī finansējušas grants piegādi. Kopumā atvestas 106 grunts kravas no dažādām Latvijas vietām, aktīvi piedalījušās 50 pašvaldības, arī pilsētas, piemēram, Rīga, Jelgava, Jūrmala. Pateicoties sadarbībai ar Latvijas Pašvaldību savienību, aktīvajā sezonā ik nedēļu Likteņdārzā ieripoja pa kravai zemes.
«Regulāra sadarbība ar pašvaldībām aizsākās 2013.gadā līdz ar Ozolu godasardzes izveidi, četru gadu laikā iestādot 40 ozolus Likteņdārza amfiteātrī. Novadu domēm pievienojās arī atsevišķas nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrība Ventspils novada politiski represēto apvienība un Politiski represēto apvienības Jūrmalas nodaļa. Īpašie ozoli ir veltīti dažādu pilsētu un novadu politiski represēto piemiņai, kuru apvienības gadu gaitā iesaistījušās, vedot pelēkos laukakmeņus amfiteātra krāvumam Sirmais saulriets, piedaloties draugu alejas izveidē un talkās, kā arī apmeklējot pasākumus,» stāsta Auziņa.
Tāpat Auziņa atgādina, ka lielā kalna izveidē var piedalīties arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, nogādājot uz Likteņdārzu saujiņu dzimtā novada, dzimto māju vai senču zemes, kas var būt gan melnzeme, gan smiltis.
Kalns būs kā dabas ieskauta skatu platforma uz Daugavu un apkārtējo dārza ainavu. Pašlaik trešā daļa no Lielā kalna ir uzbērta, uzsver Kokneses fonds valdes priekšsēdētāja.
Jau vēstīts, ka Latvijas pašvaldības aicinātas piedalīties Liteņdārza Lielā kalna veidošanā, sagādājot grunti. Kalna uzbēršanai nepieciešami 169 160 kubikmetri dažādas struktūras grunts.
Ref:224.000.103.3270