Gulbe: finansiālu zaudējumu dēļ zemnieki sākuši likvidēt cūku fermas

Finansiālu zaudējumu dēļ, izkaujot cūkas un paturot tikai sivēnmātes, zemnieki sākuši likvidēt fermas vai samazināt ražošanu, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Cūkgaļas ražošanas izmaksas ir dramatiski pieaugušas, jo barības cena, kas veido 65% no cūkgaļas pašizmaksas, gada laikā ir gandrīz dubultojusies. Kāpušas arī energoresursu cenas, kamēr cūku iepirkuma cena saglabājusies stabila, sacīja Gulbe, norādot, ka ražotāji gaļu joprojām nodod par vidēji 1,40 latiem par kilogramu, bet veikalos karbonādes cena pārsniedz četrus latus par kilogramu, savukārt ribiņas zemnieki nodod par 0,75 latiem, bet veikalā tās maksā vidēji 2,30 latus. Zemnieki cieš ļoti lielus zaudējumus, uzsvēra Gulbe.

Kā ziņots, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Varis Sīmanis jau iepriekš sacīja, ka cūkkopība jālikvidē, savukārt audzētājiem būtu jāprasa attiecīgas kompensācijas no Eiropas Savienības.

Situācija ir katastrofāla. No 270 lielajām saimniecībām, kas vēl pirms pāris gadiem audzēja vairāk nekā 300 000 cūku, palikušas 86 ar 200 cūkām katrā. Pārējās dzīvnieku skaits dramatiski sarucis. Patlaban viena tonna graudu maksā 160 līdz 165 latus, tādēļ zemnieki nespēj tos nopirkt, līdz ar to cūku audzēšana rada 22 latu zaudējumus uz katru cūku. Ierosinām nozari vispār likvidēt, saņemot no Eiropas Savienības attiecīgas kompensācijas, sacīja Sīmanis.

Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra datiem Latvijā cūkgaļas tirgus ir neviendabīgs. Patērētāju pieprasījumu pēc nepārstrādātas cūkgaļas gandrīz pilnībā apmierina vietējais piedāvājums par relatīvi augstām cenām. Savukārt pārstrādei vietējās cūkgaļas cenas ir par augstu, un izejmateriāls tiek importēts par zemākām cenām. Samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, vietējā tirgū veidojas piedāvājuma pārpalikumi. Eksporta konkurētspēja augsto cenu un niecīgā apjoma dēļ ir zema, tādējādi cenas vietējā tirgū nepieaug.

Centrs norāda, ka cūkgaļas imports pēdējo gadu laikā ir stabils – 30 000 tonnu, galvenokārt no Polijas un Vācijas, kā arī no Igaunijas, Dānijas un Lietuvas. Savukārt gaļas eksports nepārsniedz 2000 tonnu. Eksports notiek tikai uz Lietuvu un Igauniju. Tikmēr dzīvu cūku eksports, galvenokārt uz Krieviju, pastāvīgi palielinās un pārsniedz 10 000 tonnu dzīvsvara.

Situācija patlaban ir ļoti sarežģīta. Līdzīga krīze tika piedzīvota piensaimniecībā 2009.gadā, tomēr tad valdība piensaimniekiem piešķīra 27 miljonus latu. Nekas neliecina, ka šogad cūkkopji varētu saņemt līdzvērtīgu atbalstu. Patlaban priekšroka ir tiem cūkaudzētājiem, kas paši audzē graudus lopbarībai. Tiem, kas šo krīzi pārdzīvos, turpmāk lielāku uzmanību vajadzētu pievērst ilglaicīgiem sadarbības līgumiem ar barības piegādātājiem, kooperācijas attīstībai, lai kopīgi iepirktu ražošanas resursus un mēģinātu apvienoties eksporta tirgu iekarošanai, norādīja Gulbe.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) jau 16.martā uzsvēra, ka situācija daļēji saasinājusies neprasmīgas saimniekošanas dēļ.

Neredzu, ka cūkkopēji būtu saimniekojuši tālredzīgi. Tie lopkopji un putnkopji, kas bija laicīgi noslēguši līgumus par graudu iepirkumiem, nekādā gadījumā nav zaudētājos. Cūkkopībai noteikti ir nākotne. Krievijā, piemēram, patlaban cūkgaļa maksā sešus latus kilogramā, tā ka eksporta tirgi jums ir vaļā, sacīja ministrs, piebilstot, ka valsts cūkkopības nozari līdz šim pietiekami atbalstījusi un papildu līdzekļi tai nav paredzēti.