Gulbis: bez reformām mums ienākumi būs kā Monako, bet nodokļi kā Norvēģijai

Krīzes likvidēšanas pasākumi ir sekmējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares atveseļošanos, tomēr strukturālās reformas, ko attīsta valdība joprojām ir vājas un praktiski nav realizētas nevienā sektorā, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV teic SIA Komerccentrs DATI grupa valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis.

1. Svarīgākie notikumi IKT nozarē pēdējā laikā?

Tā kā IKT nozare tiek atzīta par vienu no prioritārajām nozarēm Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai, LIKTA (Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija) kā vadošajā nozares asociācijā novērojama lielāka biedru ieinteresētība iesaistīties sabiedriskajos procesos, tai skaitā arī publiskās pārvaldes realizējamos projektos. Šobrīd tiek domāts par o-biedru jeb organizāciju biedru un i-biedru jeb individuālo biedru iesaistīšanu asociācijas darbībā un lēmumu pieņemšanas mehānismos.

2. Kā krīze ietekmēja jūsu pārstāvēto nozari?

Var teikt, ka krīzes likvidēšanas pasākumi ir sekmējuši IKT nozares straujāku atveseļošanos. Pieaug pieprasījums pēc procesu optimizācijas un efektivizācijas, kas ir neatņemama IKT nozares sastāvdaļa. No otras puses, citu nozaru ierobežoto resursu dēļ, bieži diskutējam ar citu nozaru pārstāvjiem – darīt vai nedarīt kādu konkrētu lietu, jo saskaramies ar vēlmi pārdalīt resursus, kas ir atvēlēti IKT nozarei.  Turklāt, valsts pārvaldes jomā joprojām strukturālas reformas ir vājas. Tomēr ceru, ka personas, kas pieņem lēmumus būtiskajos jautājumos, būs gatavas meklēt risinājumus pēc būtības, nevis formāli.

3. Kad Jūsu uzņēmums varētu sasniegt pirmskrīzes rādītajus?

Tas nav mūsu mērķis. Jau pirms krīzes domājām par to, kā proporcionāli mainīt to pamatdarbības virzienu sadalījumu, no kā veidojas apgrozījums. Pirms krīzes aprozījuma lielāko daļu sastādīja aktivitāte, ko varētu apzīmēt par pievienotās vērtības pārdevumiem jeb value added reseller. Jau tajā laikā pamatieņēmumus gribējām saņemt no sistēmu integrācijas, servisa, konsultācijām un Palīdzības dienesta, bet tas bija grūti sasniedzams mērķis. Krīze ļāva šo mērķi sasniegt, jo tehnoloģiju pārdošana praktiski nenotika. Šogad mēs plānojam būtisku apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas joprojām nebūs tādā līmenī kā pirms krīzes, bet mūsu mērķis ir strādāt turpmāk pie tā, lai katrs no mūsu piedāvātajiem produktiem būtu maksimāli izdevīgs no ieguvuma viedokļa, nevis apgrozījuma.

4. Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Pieprasījums pēc kvalitatīviem speciālistiem ir lielāks nekā piedāvājums, un tas navb radies pēkšņi. Atalgojuma ziņā Eiropas līmenis iespējams jau ir sasniegts, jo reizēm lētāk ir nopirkt speciālistu, kas sniedz ārpakalpojumu no ārzemēm, nevis nodarbināt vietējo darbinieku.

5. Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Pirmkārt, būtu jāsakārto, jāpaplašina un jānostiprina ārpakalpojumu procedūra, ko IKT nozare aktīvi piedāvā jau ilgāku laiku, un kas šobrīd tiek izmantota ļoti maz. Tāpat izmaiņas vajadzētu ieviest iepirkuma likuma izpausmes formās, proti, jāveicina konkursa dialogs. Pagaidām šādu iespēju pieļauj tikai gadījumos, ja piedāvājums šķiet sarežģīts. Patiesībā jautājuma būtība ir viekārša – pasūtītājam nav detaļās jāpārzina tehnoloģiskie lielumi, tas ir jāatzstāj nozares profesionāļu ziņā. Tāpēc brīdī, kad tie veikts pieprasījums, potenciālie pakalpojumu veicēji varētu piedāvāt iespējamos risinājumus, klientam izvērtējot, kas viņam ir izdevīgāks. Tas nebūtu pretstatā ar pašreizējo tirgū esošo situāciju.

Vērtējot plašāk, valdībai būtu jāveic strukturālas reformas valsts pārvaldes darbības procesa līmenī, proti, to standartizēt.

6. Kā Jūs vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Pašreizējā brīdi jāteic, ka neviena strukturālā reforma nav tapusi realizēta. Tas nozīmē, ka tiks panākts tas, ka ienākumu līmenis būs kā Monāko, bet nodokļi tiks maksāti kā Norvēģijai. Tikai tad, kad šī pretruna tiks atrisināta, uzņēmēji varēs cerēt uz to, ka pēkšņi netiks palielināti nodokļi un uzlikti jauni slogi.