Hanzas maiznīca tirgos maizi ASV armijai

Pie mums ciemojās ASV armijas pārstāvji, un mēs slēgsim piegādes līgumu kā potenciālais maizes piegādes uzņēmums, ja viņiem būs nepieciešamība izvietot pasūtījumu, intervijā BNN.LV norāda AS Hanzas maiznīcas mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners.

Vienlaikus viņš uzsver, ka šobrīd lielas galvas sāpes ražotājiem sagādā akcijas preču tirdzniecība, kuras tirdzniecības apjomi ir strauji pieauguši – cilvēki masveidā pārgāja uz lētāku maizi. No produktu tirdzniecības veicināšanas instrumenta akcijas ir pārvērtušās par ikdienas pārdošanas veidu. «Ja jums nav akciju plauktā, pircēji praktiski neskatās uz jūsu produkciju,» tā E. Vegners. Tāpat kompānijas pārstāvis noliedz jebkāda veida vienošanos vai karteļus starp maizes ražotājiem, uzsverot, ka nozarē ir ļoti asa konkurence.

Visur rakstīts, ka Hanzas maiznīcas ir tirgus līderi kopš 1990-to gadus vidus, kā spējat noturēt šo statusu mainīga tirgus apstākļos?

Maizes tirgū visu ražotāju nelaime ir tā, ka joprojām tirgus ir ar krītošu tendenci – jau neskaitāmus gadus. Kopējais maizes patēriņš Latvijā ir ievērojami samazinājies. Arī krīze ir to ietekmējusi. Pēc treknajiem gadiem cerējām, ka cilvēki sāks atgriezties pie pamata produkta – maizes. Diemžēl patēriņš nav tik liels, lai maizes tirgu kustinātu uz augšu. Galvenie trīs spēlētāji šajā tirgū ir Hanzas maiznīcas, Fazer maiznīcas/Druva un Latvijas maiznieks (agrākais – Dinella). To noteica pēctecība, jo tas nav vienas dienas darba auglis. Apvienojot šos trīs – Baltmaiznieks, Abra un Rēzeknes maiznieks pašreizējā uzņēmumā Hanzas maiznīcas 1990-to gadu vidū, tur bija padomju laika iestrādes, kas tika veiksmīgi turpinātas. Hanzas maiznīcas kopējā tirgus daļa (pēc Nielsen datiem) ir virs 30% maizes patēriņā modernajā mazumtirdzniecībā, neietverot skolas, slimnīcas un cietumus. Pamatā ir kvalitāte, inovācijas un aktīvs darbs.

Kāda jēga piedāvāt 45 maizes veidus, ja pircēji nospiedošā vairākumā pāriet uz lētāku maizi?

Jums ir taisnība, ka krīze ieviesusi lielas korekcijas. Produktu «mix» ir mainījies, un cilvēki vairs nelutina sevi ar trijām – četrām maizes šķirnēm, bet cenšas sašaurināties uz divām pamata maizēm ģimenē – piemēram, uz baltmaizi un rudzu maizi. Šie 45 veidi ir gan veselās, gan pusītes. Mazāka svara iepakojumam ir lielāka cena uz kilogramu, tā ir pasaules likumsakarība. Tāpēc no patērētāja viedokļa tas nav tik izdevīgi. Tas vairāk piemērots pircējiem, kas dzīvo vieni, jo kilogramu maizes var nepagūt apēst derīguma termiņa laikā. Arvien populārāki kļūst 0,5 kg un 0,8 kg iepakojumi. Kā pircējam jums uzmanību būtu jāpievērš nevis vienības cenai, bet gan cenai par kilogramu.

Vai taisnība, ka sāksiet tirgot maizi ASV armijai?

Mums ir nelieli sadarbības partneri ASV un Lielbritānijā, bet mūsu primārais fokuss ir uz vietējo patēriņu. Zināmos apjomos maināmies ar produkciju starp Baltijas valstīm – tikai savas grupas ietvaros. ASV armijai varētu piegādāt maizes izstrādājumus vai mīklas izstrādājumus kā sagataves vai saldētā veidā, jo svaigu maizi transportēt būtu sarežģīti. Pie mums jau ciemojās ASV armijas pārstāvji, un mēs slēgsim piegādes līgumu kā potenciālais maizes piegādes uzņēmums, ja viņiem būs nepieciešamība izvietot pasūtījumu X stundā. Lai ielādētu maizi Rīgā kā pārkraušanas punktā kādai no militārām misijām.

Kāda ir jūsu akcionāru interese – izvest peļņu vai noturēt tirgu Latvijā?

Vaasan Oy grupai, kas operē Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar 160 gadu priekšvēsturi, katrā no Baltijas valstīm pieder pa maiznīcai – Lietuvā UAB Vilniaus Duona un Igaunijā AS Leibur. Viņi ir tirgus flagmaņi, to vislabāk māk, un vēlas kontrolēt maizes biznesu Baltijas reģionā. Hanzas maiznīcas kontrolpakete pieder Vaasan Oy, bet otra puse ir M. Investīcijas, kas ir latviešu uzņēmums. Tātad pēc būtības esam kā kopuzņēmums. Daļa dividenžu paliek Latvijas pusei, bet lielākā daļa peļņas tiek reinvestēta attīstībā.

Kādas kataklizmas jūs saskatāt Latvijas ekonomikā?

Ļoti daudz brāzienus esam saņēmuši par to, ka maizes cenas, lūk, esot nepamatoti augstas. Maiznieku vidū nekāda karteļa vienošanās nevarētu pastāvēt, jo esam sīvas konkurences pārpilni. Maiznieku biedrība pērn apvienoja 80% uzņēmumu – ap 29.

Kuras maiznīcas tad nomira, sākoties krīzei?

Tās bija Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika Rīgā, Jēkabpils maizes kombināts, Zelta kliņģeris Kuldīgas rajona Vārmē, Zelta dona, Valmieras maiznieks, Jelgavas un Liepājas apvienotā maiznīca.

Kurš pārdalīja šo tirgus daļu?

Tā sadalījās starp trijiem lielajiem maizes ražotājiem. Mazajiem bija tirgus daļas līdz 5 vai 10% kopsummā. Līdz bankrotam viņi nonāca ilgākā laika posmā un pakāpeniski pazaudēja tirgu.

Kāpēc 2008.gada oktobrī jūs valstī pastāvošo situāciju maizes biznesam vērtējāt kā pozitīvu?

2008. un 2009.gadi Hanzas maiznīcām bija labākie visā pastāvēšanas vēsturē. Arī 2010.gads nebija slikts vai dramatisks. Tad izjutām krīzes sekas, jo strauji pieauga akcijas produktu pārdošanas apjomi, un cilvēki masveidā pārgāja uz lētāku maizi. Akcijas ir produktu vērtības devalvācija. No produktu tirdzniecības veicināšanas instrumenta akcijas ir pārvērtušās par ikdienas pārdošanas veidu. Ja jums nav akciju plauktā, pircēji praktiski neskatās uz jūsu produkciju. Izņemot ļoti lojālos patērētājus, kas ir mazākais skaits.

Cilvēki vairāk ēdot mājās, vai līdz ar to arī vairāk patērē maizi?

Agrāk pircēji uztvēra maizi vieglprātīgi, jo tā aizņēma mazāko daļu izdevumos pārtikas iegādei. Tagad, pērkot maizi, domājam racionāli un cenšamies apēst visu līdz galam. Šis faktors saistīts ar kopējiem ienākumiem, ko varam atļauties tērēt pārtikai, jo mūsu maciņi ir kļuvuši plānāki, cenu, nodokļu un mājokļu izmaksu dēļ. Maize ir atkal celta cieņā.

Vai jūs piekrītat LDDK atzinumam, ka 2011.gads «Latvijas ražotājiem būs patriotisma pārbaudes gads», bet ārvalstu un vietējiem investoriem – ilgtspējīgas domāšanas eksāmens, ņemot vērā valsts uzņēmējdarbības vides konkurētspējas kritumu pret Igauniju un Lietuvu?

Nav paredzēta krasa Hanzas maiznīcu kursa maiņa. Aktīvi sekojam tam, kas notiek algu/darbaspēka sektora, izejvielu izmaksās un mazumtirdzniecībā. Jau 2010.gads bija draudošs ar kviešu (spekulatīvi) un rudzu miltu un graudu cenu celšanos, kā arī ar energoresursu un degvielas (loģistikas izmaksu) sadārdzināšanos. Rīgas Dzirnavnieks ir viens no mūsu sadarbības partneriem, jo tam piemīt vajadzīgā kapacitāte. Mums ar viņu ir vēsturiskas saites. Transporta izmaksas uz vienu kukulīti ir pietiekami lielas, jo cepam vienā vietā, bet piegādājam visā Latvijā. Mums ir vieglāk, jo pārvaldām trīs ražotnes – Ventspils un Pildas ielā Rīgā un Rēzeknē. Dienā mūsu ceptuvēs tiek saražots ap 90 tonnām produkcijas.

Cik jums ir darbinieku?

Mazliet virs 500 strādājošo. No sociālā viedokļa minimālās algas celšana valstī ir risinājums darba tirgus sakārtošanai ilgtermiņā. Aplokšņu algas vajadzētu izskaust, taču tās nav bieži sastopamas maiznieku vidū. Mūsējiem visiem ir virs minimālās algas, taču tas ir tikai atskaites punkts. Hanzas maiznīcas maksā savējiem virs vidējās algas nozarē. Nevaru teikt, ka pie mums pārbēgtu no citiem uzņēmumiem. Jo kolektīvs ir samērā stabils.

Vai jaunās tehnoloģijas neaizstāj cilvēku darbu?

Esam pēdējos gados investējuši ap 7,5 miljoniem latu uzņēmuma attīstībā. Pirms pieciem gadiem bija virs 600 strādājošo, tātad tehnoloģijas zināmā mērā aizstāj darbaspēku un padara ražošanu efektīvāku, lai vienā laikā varētu saražot vairāk produkcijas. Kā arī pārņemt inovatīvas lietas no citiem grupas uzņēmumiem.

Vai jūs nebiedē, ka Latvijas ekonomikā pieauguma recesija var turpināties arī piecus vai desmit gadus?

Grūti prognozēt, vai krīze turpināsies vēl divus – trīs, vai piecus – desmit gadus. To ietekmēs daudzas sakritības. Esam vienā ķēdē gan ar iekšējo, gan ar ārējo tirgu. Maizes uzņēmumi visvairāk cieš no iekšējā patēriņa slāpēšanas kā valdības realizētās saimnieciskās politikas. Maize ir ikdienā nepieciešams produkts, atšķirībā no šokolādes. Sabiedrība rūpīgāk izsver, kā izdzīvot līdz nākamajai algai. Savulaik mums bija beķerejas, kur gan tirgojām konditorejas izstrādājumus, gan cepām uz vietas svaigu maizi, taču esam tās slēguši. Jo šī funkcija pārcēlusies uz lielveikalu nodaļām. Esam spēcīgi industriālās maizes cepšanā. Varētu domāt par maziem veikaliem pie mūsu ražotnēm ar produktiem, kam būtu īsāks derīguma termiņš, taču neesam vēl izšķīrušies par šādu soli. Lielveikalos notiek pasākumi, kad, tuvojoties derīguma termiņa beigām, maize tiek nocenota par 30, 50 vai 80%. Mazturīgiem patērētājiem līdz ar to ir iespēja nopirkt premium klases maizi par nelielu cenu. Izpētījām, kas mūsu patērētājiem ir svarīgākais, un atklājām, ka nozīmīgas ir garšas, smaržas un cenas attiecības. Maizei jāsmaržo vilinoši. No maizes, kas nesmaržo vai smaržo neraksturīgi, pircējiem vēlams izvairīties. Sagrieztai maizei ir īsāks derīguma termiņš, jo ar gaisa piekļuvi tā oksidējas un zaudē savu aromātiskumu, svaigumu. Kvalitatīvai maize jāsaglabājas svaigai vairākas dienas. Industriālajā sektorā dominējoša ir sagrieztā maize, bet nesagrieztās maizes ir mazāk populāras.

Kāpēc pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi maizes cena?

Tas ir ļoti jūtīgs jautājums, ar ko nevajadzētu spekulēt. Šis sadārdzinājums veidojas no miltu un graudu cenu celšanās + energoresursu izmaksu kāpums + iepakojuma cenas + PVN, jo mēs jau esam diezgan optimizējuši savus iekšējos resursus, kas nav bezgalīgi. To nāksies segt iedzīvotājiem. Grūtos laikos pircēji izvēlas lētāku maizi – parasti tradicionālo kviešu vai rudzu maizes kukulīti, savukārt maizes ar pievienoto vērtību, piemēram, tostermaizes un sēklu maizes pērk retāk. Nepopulārie produkti visās maiznīcās tiks aizstāti ar jauniem. Ar PVN likmes palielināšanu visas cenas tika noapaļotas uz augšu. Tas ir tirgotāju godaprāta jautājums.

Cik liela ir maizes ražošanas rentabilitāte?

Maizes ražotāju vidū mēs ilgus gadus strādājam ar peļņu, kas nav bieži sastopams. Pērn Latvijā apgrozījām virs 20 miljoniem latu ar zināmu rentabilitāti. Apzināmies, ka mums jāstrādā rentabli tagad, lai attīstītos ilgtermiņā, jo agri vai vēlu šī peļņas daļa samazināsies.

Ir dzirdēts, ka jūs uzvarējāt valsts iepirkumā par cietumu apgādi?

Tieši tā – mēs ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi parakstījām līgumu par 1114,75 tonnu maizes piegādāšanu par 366 822 latiem. Tās būs 621,37 tonnas nesagrieztas rupjmaizes no skrotētiem rudzu un kviešu miltiem un 493,38 tonnas nesagrieztas baltmaizes no otrās šķiras kviešu miltiem. Atklātajā konkursā pieteicās pieci pretendenti, taču mūsu piedāvājums vidēji par 33 santīmiem kilogramā bija vislētākais, tāpēc uzvarējām. Tas dod nepieciešamo ražošanas līniju noslodzi un stabilitāti. Katrā ziņā jebkura mūsu produkcija ir ar plusa zīmi. Dienā vienam no apmēram 7000 ieslodzītajam vidēji jāsaņem 350 grami maizes.