Apritējuši jau trīs gadi, kopš valsts, iegādājoties maksātnespējīgajā Latvijas Krājbankā ieķīlātos 47,2% privātajam akcionāram – Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) piederošo nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju, atguva kontroli pār aviokompāniju.
Aviokompānijas pašreizējā vadība publiskajā telpā lepojas ar pērn gūto peļņu un plāniem šogad nopelnīt vismaz deviņus miljonus eiro. Tomēr patiesībā situācija nebūt nav tik rožaina – tiesvedības, kurās ierauts airBaltic, pamatīgi apgrūtina aviokompānijas iespējas attīstīties, ziņo Latvijas Radio.
Tiesvedību iespaidu uz aviokompāniju atzīst arī aviokompānijas kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, komentējot pašreizējo situāciju, proti, faktu, ka triju gadu laikā valstij tā arī nav izdevies novērst aptuveni 180 miljonus eiro lielo airBaltic pašu kapitāla iztrūkumu.
Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš līdz novembra vidum bija airBaltic padomes priekšsēdētājs, cer, ka jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu izdosies atrisināt jau tuvāko mēnešu laikā. Arī airBaltic viceprezidents Jānis Vanags pie negatīvā pašu kapitāla vaino bijušos akcionārus.
Tomēr pat, ja tiesa atcels pēc Flika prasības noteikto aizliegumu palielināt airBaltic pamatkapitālu, arī pēc 57 miljonus latu jeb aptuveni 80 miljonus eiro lielā valsts aizdevuma kapitalizēšanas airBaltic pašu kapitāls vēl arvien būs negatīvs.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits gan brīdina, ka tiesvedību mudžeklis, kurā sapīts airBaltic, ir uzskatāmas par nopietnu šķērsli investora piesaistei. Stratēģiskā investora piesaiste šobrīd ir teju vienīgais veids, kā nodrošināt nacionālās aviokompānijas turpmāko attīstību un atjaunot airBaltic rīcībā esošo floti, norāda Linkaits.
Turklāt, kā norāda Liepiņš, nepiesaistot investoru, airBaltic ir visai ierobežotas iespējas paplašināt galamērķu tīklu. Tas, savukārt, var veicināt pasažieru skaita sarukumu.
Aplēses liecinot – lai apgūtu Tuvo Austrumu tirgu, tajā būtu jāinvestē vismaz piecus vai sešus miljonus eiro, bet Ķīnas tirgus «iekarošanā» būtu jāiegulda vismaz desmit miljoni eiro.
Ekspertu viedoklis par airBaltic izredzēm atrast stratēģisko investoru, ir visnotaļ piesardzīgs. Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš jau pirms kāda laika Latvijas Radio norādīja, ka aviācija Eiropā bijusi sarežģītā situācijā un Ukrainas-Krievijas konflikts negatīvi ietekmēja tūrisma un biznesa saites. Jāņem vērā arī situācija aviokompānijā – juridiskie riski un tiesvedības. Arī Linkaits skaidro, ka patlaban Eiropā ir gana daudz aviokompāniju, kas raugās pēc investoriem.
Tikmēr airBaltic kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas – valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš ir noskaņots ļoti optimistiski: «Jā, šis nav tas labākais brīdis, bet es domāju – viennozīmīgi pareizi ir tas, ka pie tā tiek strādāts pastāvīgi.»
Cerības uz veiksmīgiem investora meklējumiem vairojot fakts, ka, neraugoties uz sarūkošo pasažieru skaitu, airBaltic, kas 2011.gadā cieta zaudējumus 121 miljona eiro, bet aizpērn – 27 miljonu eiro apmērā, jau pērn izdevies strādāt ar peļņu. Runas, ka tas notiek, parazitējot uz lidostas Rīga rēķina, airBaltic viceprezidents Jānis Vanags kategoriski noliedz.
Ref: 102.000.102.8763