Lielbritānijas parlamentam nav izdevies izkļūt no Brexit neizlēmības strupceļa un vienoties par variantu, uz kādiem nosacījumiem valstij izstāties no Eiropas Savienības (ES) un kā ar to sadarboties nākotnē. Premjerministre Terēza Meja (Theresa May) savukārt piedāvājusi atkāpties no amata.
Kā vēsta britu raidorganizācija BBC, Lielbritānijas parlamenta vairākums noraidījis astoņus iespējamos valsts izstāšanās variantus un britu-ES nākotnes attiecību modeļus.
Deputātu balsojumi par priekšlikumiem:
– referenduma rīkošana par jebkādu atbalstītu Brexit variantu: par 268, pret 295;
– dalība muitas savienībā ar ES: par 264, pret 272;
– Leiboristu partijas Brexit plāns: par 237, pret 307;
– Lielbritānijas dalība ES vienotā tirgus jaunā modelī: par 188, pret 283;
– izstāšanās pieteikuma atsaukšana, lai valsts neizstātos bez vienošanās: par 184, pret 293;
– izstāšanās bez vienošanās 12.aprīlī: par 160, pret 400;
– izstāšanās vienošanās grozīšana, paredzot jaunu Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu: par 139, pret 422;
– Lielbritānijas dalība Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā un Eiropas Ekonomikas zonā: par 65, pret 377.
Trešdien pirms šiem balsojumiem britu premjerministre norādījusi viņas vadītās Konservatīvās partijas parlamenta frakcijai un tās iekšējai opozīcijai, ka viņa atkāptos no valdības vadītājas amata tad, ja tas nodrošinātu, ka parlaments pieņem esošo izstāšanās vienošanos ar ES.
Mejas paziņojums licis vairākiem ietekmīgiem konservatīvo deputātiem sliekties mainīt domas, lai atbalstītu vienošanos, ko tie iepriekš noraidījuši jau divas reizes.
Premjerministres iespējamā atkāpšanās tomēr nav mainījusi ietekmīgā Ziemeļīrijas politiskā spēka Demoktrātiskās unionistu partijas uzskatus. Šī partija, kura līdz šim ir atbalstījusi Mejas mazākuma valdību, trešdien paziņojusi, ka joprojām nav gatava atbalstīt esošo izstāšanās vienošanos.
ES pozīcija skaidra un nemainīga
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ir devušas Lielbritānijai papildus divas nedēļas, lai tās likumdevēji ar trešo piegājienu mēģinātu pieņemt valsts izstāšanās vienošanos ar ES. Ja britu parlaments to noraidīs arī trešo reizi, tad valstij būs jāizstājas 12.aprīlī vai jālūdz ilgs un pamatots procesa pagarinājums.
Savukārt, ja parlaments mainīs savas domas un izlems vienošanos pieņemt, tad Lielbritānijai tiks dots laiks, lai sagatavotos aiziešanai 22.majā, tā paredz ES galotņu sanāksmes lēmumi, kas pieņemti, ceturtdien, 21.martā.
Galotņu sanāksmē arī nolemts ļaut britiem pretendēt uz ilgāku izstāšanās datuma pārcelšanu, taču ar nosacījumiem, ka Lielbritānija norāda skaidru turpmāko ceļu attiecībā uz Brexit gaitu un piekrīt piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
«Praksē tas nozīmē to, ka līdz 12.aprīlim visas iespējas paliek atvērtas – tiek pārcelts «kraujas malas» datums. Lielbritānijas valdība joprojām varēs izvēlēties: pieņemt vienošanos, noraidīt to, lūgt ilgu procesa pagarinājumu vai arī atcelt ES izstāšanās pieteikumu,» tā preses konferencē naktī uz piektdienu, 22.martu, skaidrojis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk).