Valdībai, īstenojot ekonomikas politiku Latvijā ar mērķi uzlabot situāciju valstī, pietrūkst ilgtermiņa domāšanas. Turklāt uzņēmējdarbības veicināšanai būtu nepieciešama stabilāka nodokļu politika, portālam BNN norāda uzņēmumu mikrokreditētāja AS Capitalia vadītājs Juris Grišins.
Uzņēmums no šī gada novembra piedāvā jaunu biznesa pakalpojumu – Intelia kredītreitingu. Intelia individuāli katram uzņēmumam nosaka kredītreitingu jeb maksātspējas analīzi. Sagatavotais ziņojums ir izmantojams pēcapmaksas klientu izvērtēšanā un kredītlimitu noteikšanā, lai novērstu zaudējumus no sliktiem debitoriem. Pakalpojums ir izstrādāts balstoties uz banku un finanšu iestāžu uzņēmumu kreditēšanas metodoloģiju.
Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?
Ar Latvijas Garantiju aģentūras atbalstu 2014. gada jūlijā ir uzsākta jauna uzņēmumu mikrokreditēšanas programma, kuras ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt finansējumu ievērojami lētāk. Ņemot vērā banku salīdzinoši zemo interesi par mazo uzņēmumu kreditēšanu, nebanku mikrokreditēšanas tirgus turpina pakāpeniski attīstīties.
Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
Jā. Mazo un mikro uzņēmumu pamata noieta tirgus ir ļoti reģionāls un balstīts uz vietējo patēriņu. Ņemot vērā pakāpeniski augošo iedzīvotāju pirktspēju, arī mazie uzņēmumi izmanto iespējas attīstīties, tajā skaitā piesaistot papildus finansējumu izaugsmei.
Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Ņemot vērā manu iespēju redzēt, kā notiek atbalsta finanšu instrumentu plānošana Latvijā, es teiktu, ka valstiskā mērogā pietrūkst ilgtermiņa domāšanas. Uzņēmējdarbības veicināšanai, manuprāt, būtu nepieciešama stabilāka nodokļu politika, kā arī kopumā liberālāka attieksme pret iejaukšanos privātajā tirgū.
Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?
Uzņēmējdarbības veicināšanai valsts gan veic virkni pozitīvu pasākumu, gan, diemžēl, arī negatīvu. Piemēram, valdes locekļu atbildību paaugstināšana, kā arī mikrouzņēmumu nodokļu celšana mazina jaunu uzņēmēju interesi par biznesa uzsākšanu. Mikrokreditēšanas jomā, savukārt, valsts īsteno ļoti nepārdomātas un agresīvas darbības, piemēram, uzsākot tiešu konkurenci ar privāto finansētāju (nebanku un banku) sektoru. Šādi precedenti grauj Latvijas finansējuma sektora ekosistēmu un veicina neefektīvu valsts līdzekļu izmantošanu.
Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
Uzņēmumu mikrokreditēšana visās Baltijas valstīs ir līdzīgi attīstīta. Tikai Latvijā ar mikrokreditēšanu tieši nodarbojas arī valsts (caur Altum), negatīvi ietekmējot privātā sektora finansētājus. Specializēti uzņēmumi mikrokreditēšanas finansētāji specializējas tādās situācijās, kad banku aizdevumi uzņēmumiem nav pieejami vai nav piemēroti. Attiecīgi, tā ir salīdzinoši neliela un specifiska tirgus niša. Konkurences ar kaimiņvalstu uzņēmumiem nav, jo uzņēmumu mikrokreditēšana ir ļoti reģionāls bizness.
Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
Trumpis – uzņēmumu mikrokreditēšana ir jauna nozare, kas darbojas tikai no 2010.gada. Rietumvalstīs un Austrumeiropā specializēti mikrokreditētāji strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Attiecīgi mums ir tuvu pieejama pieredze, kā veidot mikrokreditēšanas nozari, kā arī liels izaugsmes potenciāls.
«Ahileja papēdis» – uzņēmumu mikrokreditēšanas nozares attīstība ir atkarīga no komercbanku risku politikas. Ja bankas atsāks agresīvu kreditēšanu, kā tas bija 2007.gadā, tad tirgus apmērs nebanku uzņēmumu finansētājiem nozīmīgi saruks.
Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?
Nē. Mūsu nozarē ir augsts kvalificētu darbinieku skaits.
Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
Ar pieņēmumu, ka labvēlīgi atrisināsies Krievijas – Ukrainas saspīlējums, mēs neredzam kādas nozīmīgas pazīmes, lai ekonomika saņemtu kādu negatīvu šoku. Attiecīgi, mūsuprāt, ekonomiskā situācija turpmākajos piecos gados turpinās uzlaboties līdzīgos tempos.
Ref: 102.000.102.8719