De facto: Lai tiktu pie varas, visas partijas Rīgā sola bezmaksas labumus vēlētājiem

Visas partijas Rīgā sola bezmaksas labumus vēlētājiem, pēc visu iesniegto partiju programmu izanalizēšanas secinājis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto

Raidījums apkopojis informāciju no visām partijām, par kurām savas balsis šobrīd sola atdot vismaz 2% Rīgā dzīvojošo.

Atslēgvārds visu partiju piedāvājumā ir – «bezmaksas». Raidījumā norāda, ka visbiežāk politiķi sola «bezmaksas» transportu. Atšķiras tikai sabiedrības grupa, kam tas būšot par brīvu. «Jaunā konservatīvā partija (JKP) «bezmaksas» pārvadājumus nodrošināšot visiem, Vienotība –  cilvēkiem formastērpā, Nacionālā apvienība (NA) – Rīgas skolēniem, kuri brauc ar vilcienu, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – pensionāriem,» secina de facto.

ZZS Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze skaidro: «Sabiedriskais transports visiem Latvijas pensionāriem par brīvu! Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Šie cilvēki brauc uz Rīgu, viņi apmeklē kultūras pasākumus, viņi apmeklē savus mazbērnus, bērnus – viņi tāpat Rīgā iztērē savu naudu un atstāj līdzekļus.» 

Tāpat politiķi labprāt sola brīvpusdienas bērnudārzos un «bezmaksas» studijas izcilniekiem. Visbiežāk «bezmaksas» labumus sola Saskaņa un Gods kalpot Rīgai, kā arī Vienotība. Piemēram, pie varas esošie cenšas vēlētāju sirdis iekarot ar «bezmaksas» autostāvvietu mikrorajonos piesolīšanu, savukārt Vienotība ar «bezmaksas» veselības polisēm pensionāriem. «Populisms ir tad, ja tu soli kaut ko, ko tiešām nevari izpildīt, bet sarēķinot, es pat teiktu, ka daudz kur esmu bijis pieticīgs tajā programmā,» norāda Vienotība Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis.

LTV skaidro, ka bez jauniem ir arī neizpildītie solījumi. Piemēram, NA sola atrisināt piespiedu zemes nomas situāciju. Taču nacionāļi to jau varēja izdarīt. Ilgstoši viņu pārziņā ir Tieslietu ministrija. Savukārt partiju Saskaņaun Gods kalpot Rīgai apvienība šajās vēlēšanās sola to pašu, ko pagājušajās – saremontēt ielas.

«Izrādījās, ka, ņemot vērā, šo saskaņošanas procesu, īpaši tur, kur ir ar privātām zemēm, jā, mums tas neizdevās. Ja jūs gribat mūs pakritizēt, lūdzu, par šo jautājumu varat droši kritizēt, bet es apsolu, ka nākamajos četros gados mēs pabūsim katrā pagalmā,» taisnojas Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Arī NA Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka uzskata, ka ir darīts viss, lai solījumu īstenotu: «To, ko mēs solījām, mēs izdarījām, bet ir apstākļi, kāpēc parādās jaunas nianses, kuras ir jāturpina un jādara. Tā būs dzīvē vienmēr, dzīves situācija parāda tos aspektus, kur vēl ir jāstrādā.»

Raidījuma žurnālisti uzsver, ka nespēja piepildīt solījumus, neaptur vēlmi solīt. Visbiežāk partiju programmās pausta apņēmība saremontēt galvaspilsētas ielas. Teju tikpat bieži uzmanību izpelnījies apsaimniekotājs – Rīgas namu pārvaldnieks. Tāpat pausta vēlme mazināt korupciju pašvaldībā un lēmumu pieņemšanu padarīt atklātāku. «Aiz ļoti daudziem noslēpumiem slēpjas noziegums. Tāpēc mēs gribam padarīt atklātus visus šos darījumus jebkurā jomā – bērnu dārzu būvniecībā, sabiedriskajā transportā u.tml. Izrādīsies, ka Rīgai ir ļoti daudz naudas, tikai tā aiziet, aizplūst,» pārliecināta  Rīgas mēra amata kandidāte Juta Strīķe (JKP).

Līdzīgi uzskata arī LRA un LA Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Bondars: «Ja tāmes tiek sadārdzinātas trīs, četras reizes uz tādiem darbiem, kur cilvēki saka, kā tas var būt, ar šo problēmu ir jātiek galā nekavējoši.» Savukārt KPV LV Rīgas mēra amata kandidāts Atis Zakatistovs pārliecinās, ka ,«pašvaldībai ilgtermiņā vispār jāaiziet no uzņēmējdarbības un nav jāmaisās tirgū. Pašvaldībai ir divi pienākumi – iekasēt un sadalīt, tur nav pienākums pelnīt».

Ref:224.000.103.1090

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas