Divdesmit gadus pēc Latvijas Gāzes privatizācijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvi atkal kontrolē valsts. Par pagaidām neatklātu summu valdība nopirkusi vairāk nekā trešdaļu gāzes pārvades operatorā, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.
No Latvija Gāzes atdalītajā uzņēmumā Conexus Baltic Grid akcionāru struktūra sākotnēji bija līdzīga kā Latvijas Gāzē– Krievijas Gazprom, starptautisks fonds Marguerite, Vācijas Uniper, Jurim Savickim un Krievijas Rosņeft piederošā Itera Latvija, atgādina raidījumā.
Tāpat LTV ziņo, ka decembrī Uniper un Itera akcijas – kopā 34,36% – izpirka Latvijas valdība ar kompānijas Augstsprieguma tīkls starpniecību.
«Pirms pusotra gada pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā aizliedz no šī gada kompānijām, kas saistītas ar gāzes ieguvi un tirdzniecību, piedalīties gāzes uzglabāšanā un pārvadē. Tādēļ uz pārvades operatora Conexus Baltic Grid ārkārtas akcionāru sapulci aizvadītā nedēļā Gazprom cilvēki nebija ieradušies. Tas ļāva valstij jaunajā padomē iecelt četrus no septiņiem padomes locekļiem,» vēsta de facto.
Par akciju iegādes darījumu atbildīgais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens skaidro, ka valdība izšķīrusies par Conexus akciju iegādi, lai gludāk noritētu gāzes tirgus izveide Baltijā.
Arī Augstsprieguma tīklos uzskata – tirgus izveide varētu būt apgrūtināta, ja līdzšinējie akcionāri saglabātu kontroli pār uzņēmumu.
Vairāki enerģētikas eksperti jau iepriekš de facto apšaubīja nepieciešamību valstij kļūt par akcionāru, paužot, ka mērķu sasniegšanu var panākt spēcīgs tirgus regulators.
Valdība turpretim apņēmusies iegūt vairāk nekā 50% akciju, izpērkot arī Gazprom daļas. Izskan versijas, ka darījums vēl nav pabeigts, jo tik lielā organizācijā kā Gazprom jautājums nav ticis cauri birokrātiskiem labirintiem, turklāt pašlaik Krievijā ir brīvdienas. Ministrs gan apgalvo, ka sarunas ir aktīvā fāzē, atzīmē raidījumā.
Lielā noslēpumā tiek turēta iegādes cena. Zināms vien, ka Augstsprieguma tīkli aizņēmušies Valsts kasē.
«Tā [cena] vēlāk, protams, parādīsies, bet šobrīd notiek sarunu process ar trešo akciju turētāju Gazprom. Iepriekšēji pirkumi bijuši konfidenciāli, tas bijis atrunāts līgumos,» saka Augstspriegumu tīklu valdes priekšsēdētājs Varis Boks.
Ašeradens apgalvo, ka «skaidrs, ka tā informācija kaut kad nonāks atklātībā. Bet šobrīd notiek sarunu process un valdības nodoms ir iegūt kontrolpaketi. Un šobrīd darījuma interesēs nebūtu atklāt summas.»
De facto norāda, ka runas par cenas slēpšanu no Gazprom neiztur kritiku, jo Itera Latvija, par kuras akcijām jau ir samaksāts, lielākais īpašnieks Rosņeft tāpat kā Gazprom pieder Krievijas valstij.
Ministrs arī nevēlas skaidrot valdības taktiku, kādēļ vispār pirktas Itera akcijas, ja reiz vairākuma iegūšanai pietiktu ar Krievijas Gazprom un Vācijas Uniper akciju iegādi.
Itera Latvija līdzīpašnieks Juris Savickis «nav sevišķi priecīgs», ka viņam nācies pārdot savas akcijas. Arī viņš cenu neatklāj, vien norāda, ka tas bijis «ļoti labs finansiālais darījums Latvijas valstij», norāda LTV raidījumā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulators šonedēļ sāks vērtēt, vai Conexus atbilst visām prasībām. Regulatora līdzšinējie izteikumi liecina, ka Gazprom palikšanu Conexus Baltic Grid akcionāru sastāvā, pat neraugoties uz nepiedalīšanos lemšanā, varētu traktēt kā pārkāpumu. Par to pienākas sods. Nevis Gazprom, bet Conexus, kura īpašnieks tagad ir arī valsts.
Ref:224.000.103.3361