Lai gan nākamajai Saeimā pūrā atstāta vēl virkne sasāpējušu un neatrisinātu jautājumu, deputātu līdz šim padarītais liecina, ka tiesiskuma ziņā šis ir bijis viens no spēcīgākajiem Saeimas sasaukumiem, atzīst Sabiedrība par atklātību – Delna.
«11. Saeima ir sakārtojusi vairākus būtiskus jautājumus, kas mūs ved pretim tiesiskākai valstij,» skaidro Delnas direktors Gundars Jankovs. «Jau 2011.gadā Saeima pieņēma sākumdeklarēšanās jeb «nulles deklarācijas» likumu fiziskām personām, kas padara caurskatāmākas iedzīvotāju finanses. Tāpat šī Saeima beidzot ir bijusi gatava ieviest atklātību lēmumu pieņemšanā pašā Saeimā. Tā atcēlusi slēgtos balsojumus amatpersonu iecelšanā, izņemot par Valsts prezidentu, kā arī palīdzējusi sakārtot šo jautājumu pašvaldībās – arī tajās ir vairāk atklātu balsojumu un nodalīta lēmējvara no izpildvaras.»
Atšķirībā no iepriekšējiem Saeimas sasaukumiem redzams, ka šim deputātu sastāvam ir izdevies kaut nedaudz mazināt naudas ietekmi politikā un priekšvēlēšanu laikā. Tika atbalstīti aģitācijas ierobežojumi – mēnesi pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta politiskā reklāma televīzijā. Pirmo reizi piedzīvots pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šajā pavasarī, otro reizi tagad pirms 4.oktobra. Tāpat uz pusi ir samazināts partijām atļauto ziedojumu un biedru naudu apjoms, ko var ziedot viena fiziska persona.
«11. Saeimas darbs ir bijis interesants arī ar to, ka tā mēģināja bargāk raudzīties arī uz valsts amatpersonu pārkāpumiem,» norāda Jankovs. Tika pieņemti grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz, ka turpmāk sabiedrība tiks informēta par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem likuma pārkāpumiem, kā arī nupat šajā pavasarī ar plašām diskusijām tika noteikta prioritāte valsts amatpersonu kriminālprocesiem.
Vienlaikus tika noraidīts priekšlikums apturēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana, kurus uzskatīja par Ventspils mēram Aivaram Lembergam nelabvēlīgiem un gala rezultātā noraidīja. «Lai arī grozījumi bija diskutabli, tie radīja nepatīkamu pēcgaršu, ka Latvijā ar nesodāmības sajūtu var dzīvot un turpināt netraucēti strādāt gadiem ilgi,» bilst Jankovs.
Šajā Saeimā ir bijuši arī vairāki nesekmīgi mēģinājumi atteikties no deputātu parlamentārās imunitātes – viena no šādām iniciatīvām vairāk nekā divus gadus ir atstāta bez virzības Saeimas Juridiskajā komisijā.
«10. Saeimas lēmums neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā bija viens no galvenajiem iemesliem ārkārtas vēlēšanu izsludināšanā. Diemžēl 11. Saeima tā arī nespēja atrast Satversmes grozīšanai vajadzīgās balsis, lai deputātu imunitāti ierobežotu – līdz ar to arī turpmāk ir iespējama situācija, kad Saeimas deputāti «piesedz» savējos,» skaidro Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.
Šī Saeima ir paplašinājusi iedzīvotāju iespējas piedalīties Saeimas darbā, iesniedzot kolektīvo petīciju – jāatzīmē, ka šī iespēja attiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem, bet ne nepilsoņiem, kas arī iemesls, kādēļ ne visas frakcijas šo priekšlikumu atbalstīja. Tajā pašā laikā, reaģējot uz divu valodu referendumu, valdošā koalīcija ir pamatīgi apgrūtinājusi Latvijas pilsoņiem pašiem ierosināt referendumus, iesniedzot Centrālajā vēkēšanu komisijā (CVK) likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Šajā Saeimā tika lauzti šķēpi arī par Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu, kas sakrīt ar Andra Bērziņa prezidentūras laiku. Prezidents joprojām ir vienīgā valsts amatpersona, kuru Saeima var ievēlēt aizklāti, savukārt opozīcijas priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu vairākums noraidīja. «Ja deputāti vēlas saglabāt tiesības paši vēlēt prezidentu, šim lēmumam jābūt atklātam – citādāk nav no kā prasīt politisku atbildību par slikti strādājošu valsts galvu,» uzskata Kažoka. Nākamās prezidenta vēlēšanas notiks jau 2015.gadā.
«Ņemot vērā pašreizējo situāciju Ukrainā un tās eskalāciju pasaulē, pie būtiskākajiem esošās Saeimas balsojumiem tiesiskuma jomā tika iekļauts arī balsojums par Krievijas agresiju Ukrainā. Lai arī šim balsojumam nav likumiska spēka un tas ir deklaratīvs, pat simbolisks, tas raisīja sešu stundu ilgas debates Saeimas namā un kā uz delnas parādīja arī mūsu 100 priekšstāvju attieksmi ne tikai pret notiekošo Ukrainā, bet arī tiesiskumu starptautiskā līmenī,» skaidro Jankovs. «Mūsuprāt, deputātu vienprātības trūkums šajā jautājumā mūsu valstī var būtiski ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus.»
Pie šīs Saeimas iesāktajiem, bet nepadarītajiem darbiem var pieskaitīt izmaiņu veikšanu Kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā, kā arī maksātnespējas administratoru regulējuma pieņemšanu, kas ļautu atvieglot maksātnespējas procesu fiziskām personām. «Padarīts ir daudz, bet var paveikt arī vairāk, jo korupcija nav vēl izskausta un joprojām paliek dienas kārtībā. Labās iestrādnes noteikti jāturpina,» tā Jankovs.
Delna projektā Kandidatiuzdelnas.lv sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru Providus ir izveidojusi infografiku, kurā atlasīti 15 svarīgākie aizvadītās Saeimas balsojumi tiesiskuma un atklātības jautājumos, kā arī atspoguļota katra deputāta balss. Ar balsojumu infografiku elektroniski var iepazīties šeit.
Ref: 102.000.102.8141