Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas piegādātāji ienāk Igaunijas tirgū, kur tiem ir priekšrocības, jo uz tiem neattiecas Eiropas Savienības CO2 nodevas, kas ir jāmaksā, piemēram, igauņu energokoncernam Eesti Energia, kurš elektrību ražo no fosiliem energoresursiem.
Kā ceturtdien, 10.janvārī, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, kopš 2018.gada Krievijas elektrības tirgus daļa Baltijas valstīs ir pieaugusi par 50%, savukārt Eiropas Savienības uzliktās nodevas par ogļskābās gāzes izplūžu radīšanu, ražojot elektrību klimatam kaitīgā veidā, ir sadārdzinājušās arī par 50%.
Igaunijas elektroenerģijas patēriņš gadā ir vidēji 8,4 teravatstundas. Salīdzinājumam Krievijā ražotās elektrības apjoms, kas 2018.gadā elektroenerģijas biržā Nord Pool iekļuvis caur Somiju un Lietuvu bija 13,3 teravatstundas.
Eesti Energia norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas ražotā elektroenerģija arī ir radīta no fosilā kurināmā, bet šajās valstīs nav spēkā klimatu saudzējoša enerģētikas nodokļu politika.
«Patiesībā esošā situācija Krievijai ir devusi ievērojamas konkurences priekšrocības tieši Baltijas valstīs un Somijā,» skaidrojis Eesti Energia izpilddirektors Hando Sutters.
Igaunijas energokoncerns elektrību galvenokārt ražo no fosilā degslānekļa, bet pēdējos gados ir veicis investīcijas dabai draudzīgā enerģijas ražošanā. Tomēr sīvas, turklāt kropļotas konkurences apstākļos šādi ieguldījumi neatmaksājoties, vēsta ERR.