Latvijas enerģētikas nozarē šogad tiks sperti pirmie praktiskie soļi, lai realizētu Eiropas Savienības prasību panākt enerģijas ietaupījumu valstiskā līmenī. Lielajiem patērētājiem stājas spēkā energoefektivitātes pienākumi, lai motivētu tos veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, savukārt, mazo patērētāju optimizēšana ar Energoefektivitātes pienākumu shēmas starpniecību tiks uzticēta enerģijas tirgotājiem, informē energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Viņš skaidro, ka energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ieviešana ikvienā uzņēmumā rada papildu izdevumus. Tomēr visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas energoefektivitātes pienākumi, ir racionāli šo investīciju veikt pēc iespējas ātrāk. Tas ļaus agrāk sasniegt nepieciešamo ietaupījuma apjomu un arī ātrāk atpelnīt ieguldīto.
Tikmēr Energoefektivitātes pienākumu shēma enerģijas tirgotājiem vēl tiek izstrādāta, bet paredzams, ka tā attieksies uz elektroenerģijas, siltuma un gāzes tirgotājiem, liekot tiem rast veidus, kā veicināt mazo korporatīvo patērētāju un mājsaimniecību efektīvāku energoresursu patēriņu. «Tādējādi šogad varam sagaidīt enerģijas tirgotāju aktivitātes, kas būs vērstas uz ciešāku sadarbību ar patērētājiem, palīdzot ieviest risinājumus efektīvākam enerģijas patēriņam,» skaidro Bethers.
Izmaiņas sagaidāmas arī energoresursu atvērtajā tirgū, šī gada aprīlī gāzes kā energoresursa nozīme būtiski pieaugs ikvienā uzņēmumā, jo turpmāk šo izdevumu pozīciju varēs ietekmēt, izvēloties tirgotāju, cenu un arī savas darbības specifikai piemērotāko gāzes iegādes modeli.
«Kamēr mājsaimniecības varēs turpināt iegādāties dabasgāzi par regulēto tarifu, uzņēmumi saņems vairākas alternatīvas gāzes iegādei – fiksētas cenas līgumi, cenu piesaiste biržu indeksiem vai vēl kādi jauni risinājumi. Sagaidāmas arī izmaiņas apmaksas un līguma laušanas nosacījumos, par kuriem līdz šim, tirgū bez konkurences, tirgotājam nebija motivācijas domāt,» stāsta Enefit priekšsēdētājs.
Viņš uzsver, ka tās ir būtiskas un straujas pārmaiņas, tāpēc jau tagad uzņēmumiem ir aktīvi jāseko līdzi tirgus attīstībai un savlaicīgi jāizvērtē iespējas gāzes iegādei no 3.aprīļa. Tāpat ieteicams izmantot elektroenerģijas tirgus pieredzi un noteikt vienu atbildīgo par visu energoresursu iegādi, kurš spētu analizēt uzņēmuma patēriņa specifiku. Jāņem vērā, ka patērētājiem būs jāpierod arī pie jaunas mērvienības dabasgāzes tirgū – megavatstundām līdzšinējo kubikmetru vietā. Esošajiem un potenciālajiem gāzes tirgotājiem jāapzinās, ka, mainoties tirgus darbības principam, atbildība gulstas uz visu nozari – izglītojot patērētājus kā pielāgoties jaunajai situācijai.
Bethers uzskata, ka lai arī plaši diskutētā OIK maksājumu diferencēšana stāsies spēkā tikai no 2018.gada 1.janvāra, tas nozīmē, ka gada otrajā pusē patērētājiem būs vēl lielāks stimuls pārvērtēt savu elektroenerģijas pieslēgumu efektivitāti. Apstiprinātais risinājums paredz, ka OIK maksājums patērētājiem būs atkarīgs no katra pieslēguma jaudas un patērētās elektroenerģijas apjoma.
«Vienlaikus ir jāapzinās, ka pašreizējais risinājums vien žonglē ar OIK maksājumu sloga sadalījumu, nevis risina situāciju pēc būtības. Tāpēc atlikušajos 12 mēnešos Ekonomikas ministrijai un politiķiem vēl ir iespēja izvērtēt risinājumus, kā samazināt OIK izmaksu kopējo apjomu, kas būtiski uzlabotu valsts konkurētspēju no esošo lielo patērētāju pozīcijām un piesaistot jaunas investīcijas. Lielo gāzes staciju subsīdiju sistēmas pilnveidošana dotu pozitīvu ietekmi, samazinot lielo finanšu slogu, ko tās rada Latvijas sabiedrībai,» skaidro Bethers.
Ref:224.000.103.097