Vitol R&M SA uz šā gada 23.oktobri netieši koncerna Ventspils nafta (VN) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros papildus ieguvusi 4 702 814 koncerna balsstiesīgās akcijas un šobrīd tai netiešā veidā pieder 103 072 879 akcijas jeb 98,65% no kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.
Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA, informē AS Ventspils nafta.
Koncerns ceturtdien, 29.oktobrī, ir saņēmis Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu uzņēmumā Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, norāda uzņēmumā.
BNN jau vēstīja, ka pēc VN valdes domām, viena akcionāra lielāks kontrolpaketes īpatsvars uzlabos kompānijas darbības efektivitāti un turpmāko attīstību. Tādējādi valde ir nolēmusi, ka izteiktais piedāvājums ir VN interesēs. Valde arī norāda, ka uzņēmuma darbības apjoma, atrašanās vietas maiņa vai darba vietu samazināšana šobrīd nav plānota.
Paziņojumā biržā atkārtoti skaidrots, ka 19.oktobrī VN vairākuma akcionārs Euromin izteicis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušo VN pamatkapitālu. Piedāvājums tika veikts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 15.oktobra lēmumu. Izteiktā piedāvājuma vienas akcijas cena ir 4,56 eiro. Valde esot novērtējusi piedāvājumu, izvērtējot, vai piedāvājums atspoguļo uz to attiecināmo VN akciju patieso vērtību. Šim nolūkam valde ir aprēķinājusi VN aktīvu vērtību, kas, balstoties uz revidēto konsolidēto 2014.gada pārskatu, tiek lēsta aptuveni 326 250 000 eiro apmērā. No tā izrietošā vienas VN akcijas vērtība ir 3,12 eiro.
Valdes skatījumā piedāvājums ar vienas akcijas cenu 4,56 eiro nozīmē būtisku patiesās cenas palielinājumu VN akcijām. Valde atzīmē, ka obligāto atpirkšanas piedāvājumu cenu Latvijā regulē Finanšu instrumentu tirgus likums.
Kā ziņots, 19.oktobrī sācies Ventspils naftas akcionāra Euromin izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendārās dienas – no 19.oktobra līdz 17.novembrim ieskaitot.
Piedāvājuma izteicējam Euromin prospekta parakstīšanas dienā piederēja 98 370 065 akcijas jeb 94,15% Ventspils naftas balsstiesīgo akciju.
Euromin ieskatā FKTK veiktais Ventspils naftas novērtējums ir neprecīzs un neatbilst starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem IFRS un Eiropas Savienības direktīvai 2004/25/EC. Euromin norādījis, ka «atkārtotais un nosacījumam pakļautais akciju atpirkuma piedāvājums ir izteikts «spiediena apstākļos», apzinoties, ka pretējā gadījumā tiktu ierobežotas Euromin likumīgās akcionāra tiesības».
Ja obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšana būs sekmīga, Euromin varētu apsvērt Ventspils naftas iziešanu no regulētā tirgus.
Tāpat ziņots, ka Ventbunkers un Latvijas Naftas tranzīts (LNT) padomju priekšsēdētājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram arī uzticēta Lembergu ģimenes aktīvu pārvaldība Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros, norāda, ka teju 80 miljoni eiro par 43,25% Ventspils naftas akcijām ir adekvāta un tirgus vērtībai atbilstoša cena.
«Cena, par kādu VN akcijas tika pārdotas, par 50% pārsniedz jebkuru cenu, kāda bija šīm akcijām biržā pēdējo divu, trīs gadu laikā,» aģentūrai LETA septembrī skaidrojis Meroni.
Meroni teikto apstiprina arī paša uzņēmuma dati. Kā uzrāda akciju cenu tabulas, vēl šī gada septembrī VN akciju cena tikko pārsniedza vienu eiro. Tikmēr pēkšņais cenas pieaugums 10.septembrī par 73%, kas ir lielākais vienas-dienas kāpums uzņēmuma vēsturē un ko, pēc Euromin viedokļa, nepamatoti ņēmusi vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), nosakot atpirkšanas cenu (4,56 eiro par vienu akciju), neatspoguļo patieso uzņēmuma finansiālo situāciju.
Arī Ventbunkera valdes loceklis Edgars Ciniņš norāda, ka šis darījums ir likumsakarīgs solis VN attīstībā, lielākajam līdzšinējam uzņēmuma akciju turētajam Euromin Holdings Limited būtiski palielinot savu akciju daļu.
Vēl pirms vairākiem gadiem AS Ventbunkers un AS Ventspils nafta attiecības bijušas «vairāk nekā saspīlētas». Šobrīd esot panākts, ka abas kompānijas ir labi sadarbības partneri un turpmāk strādās kopā Ventspils ostas attīstībai. «Man nav izprotams, kamdēļ lai kāds mēģinātu šo darījumu apstrīdēt, protams, ja vien tas netiek darīts kādu man nezināmu personisku interešu dēļ. Uzskatu, ka no šī darījuma ieguvēji ir visi – gan darījumā iesaistītās puses, tostarp uzņēmuma VN mazie akcionāri, gan arī Ventspils brīvosta un Latvijas tranzīta nozare kopumā,» skaidro Ciniņš.
Ventspils naftas priekšsēdētājs Roberts Kirkups ziņu aģentūrai Bloomberg atzīmē, ka akciju cenas pēkšņais kāpums, kas ietekmējis FKTK novērtējumu, nav saistīts ar uzņēmuma vērtību, bet gan drīzāk ar dažu cilvēku centieniem likt darījumam izskatīties nekonkurētspējīgam.
Kā norāda Delfi – vienīgais, kas publiski ir kritizējis VN darījumu, ir neviens cits kā tranzītbiznesā pozīcijas zaudējošais Lembergs. Tieši viņš ir tas, kurš runā par «īpašuma nozagšanas shēmu». Nav gan zināms, vai balstoties uz paša pieredzi šajā «jomā».
Proti, vairākkārt pierādīts, ka Lembergam ir bijusi nozīmīga interese un iesaiste Ventspils tranzīta shēmās. To apliecina gan Kopenhāgenā ierakstītās un Pietiek.com nopublicētās sarunas, kurās pierādās, ka Lembergs patiesībā ir bijis Ventspils tranzītuzņēmumu lielākais saimnieks un faktiskais noteicējs šajā jomā, gan citi ar Latvijā tā saukto «tranzītkaru» saistītie dokumenti, Lembergam arestētie īpašumi un radniecīgās saites ar patiesajiem uzņēmumu akcionāriem.
Kopenhāgenas sarunās viņš gan pārspriež iespaidīgus pirkumus, gan lemj par situācijas risināšanu Ventspils uzņēmumos, gan atrod laiku arī politiskām konsultācijām un nākamo vēlēšanu finansējuma jautājumu apspriešanai ar tā brīža premjeru Aigaru Kalvīti.
Visskaļākais «zinātājs» šobrīd, kā izskatās, ir tieši Lembergs, kura nepatika pret Meroni (kurš kā nekā pārvalda Lembergam un Lemberga ģimenei tiesas ceļā arestētos īpašumus) atspoguļojas arī šī darījuma kritikā, izplatot runas par Meroni potenciālajiem labumiem no VN darījuma.
Interesanti, ka arī Lembergam labvēlīgais laikraksts ar ironisko nosaukumu Neatkarīgā Rīta Avīze kļuvis par Ventspils naftas darījuma aktīvu pretinieku, baidot pensionārus un pieminot vārdā nenosauktus «lietpratējus», kam šis darījums ļoti nepatīk.
Jāpiebilst, ka «par pirmo zaudētāju desmit gadus Latvijas biznesa vidi satricinājušajā «tranzītkarā»», portāls Delfi nosaucis Oļegu Stepanovu, tā kā mierizlīgums tiesvedībā Anglijas tiesā Stepanovam, iespējams, maksājis 20 miljonus ASV dolāru. Varētu spekulēt par to, vai otrais zaudētājs nebūs Lembergs, kā dēļ arī ir šis pārspīlētais sašutums un sacelšanās VN darījuma ietvaros.
Ref: 102.000.102.11068