Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 74% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir otrs lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.
Lielāks nerezidentu īpatsvars parāda struktūrā bijis vien Kiprā, kur tas veidojis 76,5%.
Nedaudz mazāku īpatsvaru nekā Latvijā pērn nerezidenti bija aizdevuši Lietuvai (72,5%), Austrijai (66,5%), Somijai (63,3%), Slovēnijai (62,3%), Īrijai (59,7%), Slovākijai (57,5%) un Igaunijai (57,2%).
Starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā lielākais īpatsvars pērn bijis Dānijā (72,3%), Zviedrijā (69,8%), Maltā (61,6%) un Itālijā (65,1%).
Latvijai rezidenti finanšu sektorā pērn bija aizdevuši 23% valsts parāda apmēra, kas bija otrs zemākais rādītājs starp ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati.
Zemākais īpatsvars starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā bija Kiprā – 19,8%. Lietuvā tas veidoja 25,9%, bet Igaunijā – 36,8%.
Savukārt pašmāju nefinanšu struktūras un citas institūcijas vai iedzīvotāji valsts parādu pamatā nodrošina Maltā (25,4%), Ungārijā (21,7%), Portugālē (13,3%) un Īrijā (10,6%).
Latvijā rezidenti ārpus finanšu sektora pērn bija aizdevuši 3% no valsts parāda apmēra, Igaunijā 6%, bet Lietuvā 1,6%.
Dati par Grieķiju nav pieejami.