Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 71,9% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir sestais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.
Lielāks nerezidentu īpatsvars parāda struktūrā bijis Kiprā – 76,3%, Somijā – 76,1%, Lietuvā – 75,9%, Slovēnijā – 75,8% un Austrijā – 73%.
Nedaudz mazāku īpatsvaru nekā Latvijā pērn nerezidenti bija aizdevuši Portugālei – 66,6%, Igaunijai – 66,5%, Īrijai – 63% un Polijai – 58%.
Savukārt pašmāju finanšu struktūras un citas institūcijas vai iedzīvotāji valsts parādu pamatā nodrošina Maltā – nerezidentu īpatsvars 8,8%, Lielbritānijā – 25,4%, Dānijā – 33,8% un Itālijā – 34,1%.
Starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā lielākais īpatsvars pērn bijis Dānijā – 63,3%, Maltā – 62,3%, Luksemburgā – 62,1% un Itālijā – 60,4%.
Latvijai rezidenti finanšu sektorā pērn bija aizdevuši 24,8% valsts parāda apmēra, kas bija piektais zemākais rādītājs starp ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati.
Zemākais īpatsvars starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā bija Kiprā – 19,3%, Lietuvā – 20,5% Somijā – 21,5% un Slovēnijā – 23,7%.
Savukārt rezidenti ārpus finanšu sektora pērn bija aizdevuši 3,3% no Latvijas valsts parāda apmēra.
Mazākais šis īpatsvars bija Horvātijā – 0,1%, Slovēnijā – 0,5%, Slovākijā, Austrijā un Bulgārijā – 0,7%.
Ref:103.000.103.100102