Latvijā laika posmā no 2001. līdz 2014.gadam reģistrēts Eiropas Savienībā (ES) lielākais vidējā bērnu skaita pieaugums, rēķinot uz vienu sievieti, kā arī mūsu valstī vidēji katrai sievietei dzimušo bērnu skaits ir lielākais Baltijas valstu vidū, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati par 2014.gadu.
Latvijā 2014.gadā salīdzinājumā ar 2001.gadu vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti pieaudzis par 0,43, un 2014.gadā Latvijā katrai sievietei vidēji bija 1,65 bērni. 2001.gadā šis rādītājs bija 1,22 bērni.
Otrs straujākais vidējā bērnu skaita pieaugums uz vienu sievieti šajā periodā ES dalībvalstu vidū bijis Čehijā (+0,38), kam seko Slovēnija (+0,37), Lietuva (+0,34), Bulgārija (+0,32), Zviedrija (+0,31), Rumānija (+0,25) un Igaunija (+0,22).
Kopumā 20 ES dalībvalstīs 13 gadu laikā vidējais bērnu skaits uz katru sievieti pieaudzis, Īrijā, Horvātijā un Nīderlandē 2014.gadā vidējais bērnu skaits, rēķinot uz vienu sievieti, bija tāds pats kā 2001.gadā, bet sešās valstīs tas sarucis: Kiprā (-0,26), Portugālē (-0,22), Luksemburgā (-0,16), Maltā (-0,06), Dānijā (-0,05) un Somijā (-0,02).
Visaugstākais dzimstības līmenis, rēķinot uz vienu sievieti, 2014.gadā ES dalībvalstu vidū bija Francijai (2,01), kam sekoja Īrija (1,94), Zviedrija (1,88) un Lielbritānija (1,81). Lietuvā šis radītājs bija 1,63, bet Igaunijā – 1,54.
Savukārt vismazāk bērnu uz katru sievieti reģistrēts Portugālē (1,23), Grieķijā (1,30), Kiprā (1,31), Spānijā un Polijā (1,32), kā arī Itālijā un Slovākijā (1,37).
ES vidēji 2014.gadā katrai sievietei bija 1,58 bērni, kas ir par 0,12 vairāk nekā 2001.gadā. Kopumā 2014.gadā 28 bloka valstīs piedzima 5,1 miljons mazuļu.
Tiek uzskatīts, ka vidēji katrai sievietei ir jābūt 2,1 dzīvi dzimušam bērnam, lai attīstītajās valstīs notiktu demogrāfiskā nomaiņa, kas nozīmē, ka tāds bērnu skaits ir nepieciešams, lai valsts iedzīvotāju skaits saglabātos pašreizējā līmenī, ja nav imigrācijas vai emigrācijas.
Ref:103.000.103.4004