Pēc papildu sarunām un konkursa metu precizēšanas Latvijas paviljonam Expo 2020 Dubaijā izvēlēta SIA Riga Architecture Institute ideja Ēters, ko izstrādājusi starptautiski atzīta profesionāļu komanda, piektdien, 28.decembrī, paziņojusi uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Komandā iekļauti šādi profesionāļi: Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš un Pīters Bauers (Peter Bauer), BNN informē LTRK.
Lai gan pēc pirmās kārtas par metu konkursa uzvarētājiem tika atzīti SIA Mailītis A.I.I.M. darbs ar nosaukumu Skaņais mežs, pēc papildu sarunām, precizējumiem, tāmju izstrādes un konsultācijām ar būvniekiem uz vietas Dubaijā, tika nolemts, ka Latvijas paviljonu veidos SIA Riga Architecture Institute”
Idejas pamatā ir nevis materiālais resurss, bet gan pozicionēt Latviju kā vietu ar intelektuālo resursu, veidojot valsts tēlu nākotnei. «Mēs vēlējāmies atkāpties no ierastā un parādīt Latviju kā modernu un uz attīstību vērstu vietu. Paviljona pamatā ir atvērta tipa konstrukcija, kas izskatās, kā vilnis, kur integrētas dažādas saliņas, apvienojot dabu, tehnoloģijas, intelektuālo pieredzi un biznesa iespējas,» saka Expo 2020 projekta vadītājs Ansis Egle.
Trešo vietu pēc metu konkursa otrās kārtas saglabāja SIA Low Tech ar darbu Kustīgais mežs.
No Dubaijas saņemto būvnieku atzinumi liecina, ka iesniegtās idejas ir realizējamas, tādēļ žūrijas galvenais uzdevums bija vienoties par to, kā Latvija labāk tiks pozicionēta. «Darbs bija interesants un vienoties par labāko ideju bija ļoti sarežģīti, jo projekti bija profesionāli izstrādāti, piedāvājot kā arhitektoniskos, tā radošos risinājumus, lai apmeklētāji gūtu unikālu pieredzi,» saka Egle.
Kopumā LTRK pirmajā kārtā saņēma 17 pieteikumus paviljona izveidei Expo 2020 Dubaijā, kur žūrija, vērtējot gan idejas, gan tehniskos risinājumus un citu informāciju, izvēlējās trīs labākos darbus.
BNN jau rakstīja, ka Expo 2020 Dubaijas devīze ir: Savienojot prātus, radīt nākotni (Connecting minds, creating the future). Izstādes apakštēmas ir: Ilgtspēja, Iespēja un Mobilitāte.
LTRK līdz šim organizējis Latvijas dalību vairākās Expo izstādēs – 1992.gadā Seviļā (Spānija), 1993.gadā Tedžonā (Dienvidkoreja), 1998.gadā Lisabonā (Portugāle) un 2017.gadā Astanā (Kazahstāna).
Expo 2020 Dubaijā solās būt nozīmīgs notikums pasaulē. Līdz šim dalību apstiprinājušas jau vairāk nekā 190 valstis. Paši organizatori uzsver, ka šī būs visu laiku labākā Expo izstāde. Jau pašreiz Expo 2020 Dubaijas organizatori rīkojas jaunos, līdz šim neredzētos izstādes organizēšanas veidos, piemēram, izveidojot īpašu inovāciju fondu 100 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu dažādus jaunuzņēmumus. Finansējumu saņēmis arī viens Latvijas uzņēmums.
Bēdīgā pieredze ar Expo Milano 2015
Kā zināms, Latvijas dalība Expo izstādēs ne vienmēr izvērtusies veiksmīga – tā, piemēram, nelāgi iznācis ar mēģinājumu piedalīties izstādē Expo Milano 2015.
BNN jau rakstīja, ka Senāta Civillietu departaments šā gada 3.decembrī, rīcības sēdē izvērtējot komandītsabiedrības EXPO 2015 prasības lietā pret Ekonomikas ministriju (EM) par zaudējumu piedziņu un EM pretprasībā pret EXPO 2015 par pieņemšanas nodošanas aktu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību.
Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja pastāstīja, ka Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 15.jūnija spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji, bet pretprasība noraidīta. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
No Ekonomikas ministrijas nolemts piedzīt zaudējumus, kas sastāv no: nepamatoti izmaksāta galvojuma 27 426,28 eiro apmērā un komisijas maksas 141,20 eiro apmērā. Tāpat nepamatoti izmaksāts galvojums 307 491,14 eiro apmērā par saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko īstenošanu, kā arī uzraudzību – ekspozīcijas producenta pakalpojumu sniegšana. Pēdējā galvojuma komisijas maksa bijusi 768,73 eiro apmērā.
Tāpat tiesa lēmusi piedzīt tiesāšanās izdevumus.
Senāts lēmumā arī norāda, ka Ekonomikas ministrijas kasācijas sūdzībā nav apstrīdēts apelācijas instances tiesas slēdziens par to, ka noslēgto Projektēšanas līgumu un Producēšanas līgumu Ekonomikas ministrija izbeigusi, pamatojoties uz šo līgumu noteikumu: pasūtītājam zudusi nepieciešamība pēc projektētāja veiktajiem darbiem / producenta sniegtajiem pakalpojumiem.
Tikmēr šī gada 17.oktobrī Augstākās tiesas Civillietu departaments atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku, tādējādi iepriekš publiski izskanējušais strīds starp LIAA un Ivaru Beitānu beidzies ar LIAA zaudējumu, iepriekš rakstījusi Latvijas Avīze (LA).
Kā informēja Ivara Beitāna pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, pēc sešu gadu tiesāšanās ir noslēgusies tiesvedība Jelgavas vēja tuneļa lietā starp LIAA un Aerodium īpašniekiem.
LIAA ir zaudējusi visās trijās tiesu instancēs, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams, LA uzsvēris Kārkliņš.
Ivars Beitāns papildinājis, ka LIAA pirms vairākiem gadiem uzsākto tiesvedību pret viņu saista ar Pasaules Expo paviljona būvniecības laikā izcēlušos publisko strīdu starp viņu un LIAA vadītāju Andri Ozolu, ziņojusi LA.
Tāpat LA atzīmējusi, ka toreiz ekonomikas ministrs Artis Kampars atstādināja LIAA vadītāju no Expo Latvijas paviljona virsuzraudzības. Šo funkciju pārņēma Ekonomikas ministrija.