«Kad korupcija un «otkati» ir vienīgi mediju saturs, mūsu uztverē tā izveidojas par šķietamu realitāti, kura norisinās mums apkārt. Bet tā kā ar to nesaskaramies ikdienā, tad nesajūtam tās netaisnīgumu un neizprotam, ka mūs apzog un par to maksājam mēs paši. Taču mūs apzog, un apzog regulāri. Apzog mūs nabagus. Lūdzu, nebrīnieties, ka nedzīvojam labklājībā, jo Labklājību mums nozog,» saka tirgus izpētes un eksporta konsultāciju kompānijas Gateway Baltics priekšsēdētāja Inese Andersone.
Viņasprāt, tieši tad, kad šī biznesa prakse cilvēkam pietuvojas un viņš ir nolikts lēmuma priekšā, piekrist vai atteikties, tad uz pārbaudes tiek likta cilvēka sirdsapziņa, darbības principi un vērtības.
«Laikam, ja pāris reižu šajā eksāmenā izkrīti, tad vairs jau nav svarīgi. Diemžēl mūsu valsts un
pašvaldību vadībai un daļai cilvēku vairs jau nav svarīgi, jo, ja esi sācis zagt un tevi nepieķer, tad turpini,» ar nožēlu secina Andersone, daloties savā pieredzē, sastopoties ar korupciju.
«Pirms neilga laika tiku nolikta vērtību un gribasspēka pārbaudes priekšā, proti, man tikai pateikts, ka, ja vēlamies darbu par 30 tūkstošiem, tad 10 tūkstoši būs jāpārskaita atpakaļ pasūtījuma devējiem to privātajos kontos. Šie 30 tūkstoši ir nodokļu maksātāju nauda, no kuriem 10 tūkstoši aizietu cilvēkiem, kuri saņem algu par savu darbu un, kas rīkojas ar mūsu nodokļu maksātāju naudu. Bez mirkšķināšanas mana atbilde bija «nē», jo tas ir pretrunā ar manām vērtībām. Mana atbilde tika saņemta saprotoši, un puiši meklēs citas iespējas, citus nabagus, kas nespēj pateikt nē, jo nav pietiekami paēduši vai vēlas pārēsties. Domāju, ka nebija ilgi jāmeklē,» tā Gateway Baltics priekšsēdētāja.
Viņa pieļauj, ka visdrīzāk gala produkts šim pasūtījumam bija kārtējā papīru kaudze bez rezultāta, bez satura. Jo, pēc viņas secinājumiem, «rezultāts šiem kungiem nav labklājības uzlabošana, bet gan personīgais ieguvums sev no nodokļu maksātāju naudas – jo vairāk savā kabatā, jo labāk».
«Sāku domāt par to, no kurienes rodas šie 30 tūkstoši nodokļu maksātāju naudas, gan ko citu ar to varētu iesākt? Tai vietā, lai nodokļu nauda veicinātu labklājību, mēs tiekam apzagti, bet visskaudrāk to izjūt ekonomiski maznodrošinātā sabiedrības daļa, jo bērniem tiek nozagti bērnudārzi un pensionāriem ir jāizstiepj roka, lai ubagotu sev nozagto maizi».
Andersone pārliecināta, ka korupcija ir Latvijas labklājības vēzis, jo sūri grūti nopelnītā nauda, tiek savtīgi, nelietderīgi un bezmērķīgi iztērēta. «Un ja vara mēģina piezīsties tik nelielām summām, ar kādām strādājam mēs, tad pārņem drebulis, domājot par to, kas notiek ar lielajiem darījumiem – pašvaldību, valsts un saistīto uzņēmumu pasūtījumiem un iepirkumiem. Un šķiet, tik mākslīgi no šiem vīriem dzirdēt žēlabas par aizbraukušajiem tautiešiem, paralēli tiem regulāri apzogot Latvijas iedzīvotājus. Nauda, ko sastrādā iedzīvotāju daudzums, kas palicis Latvijā – Tavi un mani pārskaitījumi Valsts Kasē un pašvaldību kontos tiek regulāri un bezkaunīgi zagti. Viņi turpina apzagt mūs mūsu acu priekšā,» teic Andersone.
Uz jautājumu, cik ir zagļu, Andersone pauž viedokli, ka, ja labi gribētu, viņus varētu saskaitīt, identificēt un pieķert. Bet laikam pietiekami labi negribās.
«Ja salīdzinātu korupciju ar produktu/vērtību un ekonomikas pamatlikumiem, tad arī korupcijai ir pieprasījums un piedāvājums. Proti, tie, kas ir pie varas, pie lemšanas, pie naudas sadales ir «pieprasījuma puse», un tie, kas ir pie darījuma saņemšanas, pasūtījuma izpildes ir «piedāvājuma puse». Ja nav pieprasījuma, nav piedāvājuma, saka ekonomikas likumi. Kad «piedāvājums» spēj atteikt vai pretoties «pieprasījumam» laikam nav dzirdēts ekonomikas teorijās. Un ar skumjām jāsecina, ka, kamēr nenomainīsies varas elite jeb «pieprasījums», tikmēr mēs nabagi paliksim nabagi.»
Situācija Gateway Baltics priekšsēdētājai atmiņā atsauc dokumentālo filmu par kādu Brazīlijas reģionu, kurā ar grantu palīdzību bija plānots attīstīt mazo biznesu.
«Rezultātā pēc trim gadiem sabiedrībai tika parādīta liela varžu kājiņu ražotne kā veiksmīga biznesa piemērs un rezultāts grantu shēmai, taču īstenībā caur šo uzņēmumu tika atmazgāta mazajam biznesam paredzētā nauda. Mazais bizness palika tikpat nabadzīgs kā iepriekš, bet tie, kas bija pie varas, pie naudas sadales alkatīgi uzdzīvoja uz nabagu rēķina. Kamēr korupcija pastāvēs, nabagi paliek un paliks nabagi,» tā uzņēmēja.
Ref:000.000.103.7099